ĪSUMĀ:
- Pavļuts cerēja mediķu algu reformu izskatīt valdībā šajā ceturtdienā.
- FM grib mediķu reformu skatīt kopā ar citiem nākamā gada budžeta jautājumiem.
- Ministrijām priekšlikumi nākamā gada budžetam jāsniedz līdz 30. jūnijam.
- Veselības ekonomikas asociācija: Reforma nav līdz galam izstrādāta.
Pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes veselības ministrs Daniels Pavļuts no “Attīstībai/Par!” stāstīja: “Lai nonāktu līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē, ko, es ceru, mēs vēl varēsim šo ceturtdien izdarīt, pirms Lieldienām, ir paredzētas papildu sarunas gan ar finanšu ministru, gan Ministru prezidentu.”
“Es ceru, ka šis jautājums par turpmāko mediķu atalgojuma modeli, kas ir tik būtisks Latvijas mediķiem un arī visai Latvijas sabiedrībai kopumā, tiks izskatīts valdībā vēl šonedēļ,” sacīja ministrs.
Tomēr Finanšu ministrijas paustā nostāja liek domāt – gaidāmajā valdības sēdē vismaz Finanšu ministrijas sajūsma par šādiem plāniem gaidāma nav. Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja – Finanšu ministrija šo Veselības ministrijas plānu gribētu skatīt nākamā gada budžeta sagatavošanas laikā un to darīt kopā ar citu ministriju plāniem, kas ietekmē nākamā un vēl tālāku gadu budžetus.
“Nozares ministrijas sagatavos savus priekšlikumus, tajā skaitā noteikti Veselības ministrija sagatavos atalgojuma reformu. Pagājušajā nedēļā arī Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja pedagogu darba samaksas jaunu grafiku. Arī iekšlietu ministrs paudis viedokli, ka būtiski nepieciešams pārskatīt iekšlietu nozares strādājošo atalgojumus. Līdz ar to visiem šo nozaru priekšlikumiem ir ietekme gan uz nākamā gada budžetu, gan uz turpmākajiem gadiem. Ja tam ir ietekme uz nākamo gadu, tad, protams, kārtība visiem ir vienāda, un tad jautājums būtu jāskata budžeta sagatavošanas laikā,” norādīja FM pārstāvis.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane uzskata, ka šobrīd Veselības ministrijas piedāvātais algu reformas modelis nemaz nav līdz galam izstrādāts, jo pietrūkušas diskusijas par dažādām atalgojuma metodēm un to kombinācijām. Šobrīd reformā esot pārāk liela orientācija tikai uz laika darba algu.
“Manuprāt, ir jāatdala papildu finansējums ārstu atalgojumam un otrs – atalgojuma veids vai samaksas sistēma valsts slimnīcās. Šo atalgojuma modeli var virzīt neatkarīgi no ikgadējā piešķirtā budžeta,” uzskata Behmane.
“Svarīgi arī, ko mēs arī ar atalgojuma modeli gribam panākt, jo šobrīd pastāv vairākas samaksas sistēmas un katrai sistēmai ir pozitīvie un negatīvie aspekti. Bet, manuprāt, mums ir svarīgas lietas, kas ir izdarāmas vēl pirms tā atalgojuma modeļa – tā ir pieeja tarifu pārrēķinam, tie ir arī klīniskie algoritmi – kas konkrētās jomās ir jāveic, un arī kvalitātes indikatori. Un bez šāda kopēja skata šis atalgojuma modelis nebūs pilnvērtīgs un tas nevarēs arī pilnvērtīgi darboties,” norādīja Behmane.
Budžeta izstrādes grafiks paredz, ka nozaru ministrijām savi priekšlikumi, starp kuriem Finanšu ministrija līdz ar citiem pieprasījumiem vēlētos redzēt arī Veselības ministrijas plānu, jāiesniedz līdz 30. jūnijam. Tālāk to varētu skatīt kopā ar citiem pieprasījumiem.
KONTEKSTS:
Plāns paredz, ka mediķu atalgojuma pieaugumam nepieciešami 287 miljoni eiro. Veselības ministrija piedāvā pakāpeniski celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027. gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Vienlaikus plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027. gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā.
