FKTK vadībai varētu izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1. augustam

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1. augustam, viņiem paredzēts izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus FKTK likumā trešajam lasījumam, ceturtdien atbalstīja šo finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") iesniegto priekšlikumu, kurš gan tika rediģēts un pārveidots par komisijas priekšlikumu.

"Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta," teikts priekšlikumā.

Tāpat deputāti atbalstīja komisijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Atsevišķiem deputātiem gan bija jautājumi, kāpēc tieši 1. augusts un vai tas nav sasteigti.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") parlamentārā sekretāre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Latvijas sadarbības partneri vairākkārt ir izteikuši viedokli, ka Latvijā patlaban nav banku uzrauga. "Līdz ar to atlikt šo termiņu uz ilgāku laiku nav iespējams. Tas ir svarīgi, lai izpildītu visus priekšnoteikumus un Latvija neiekļūtu "Moneyval" pelēkajā sarakstā. Šis termiņš ir īss un saprātīgs - ir iespējams apdomāt, var arī izvēlēties tiesāties. Tomēr Latvijā ir nepieciešams banku uzraugs, ar kuru partneriem nav problēmu sadarboties," viņa teica.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) norādīja, ka tās ir muļķības. "FKTK ir neatkarīga iestāde, kuru nevajadzētu regulēt no ārpuses. Šis izskatās pēc uzpirkšanas," viņš sacīja. Tomēr komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka "tas, kā Latvijas finanšu sektors līdz šim ir uzvedies, prasa ātru risinājumu".

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja aģentūrai LETA norādīja, ka komisija par "pusceļā" esošiem dokumentiem komentāru nesniegs. "Kad būs pieņemts un izsludināts grozītais FKTK likums, tad varēsim domāt par individuālu amatpersonu izvērtējumu paredzētajām pārmaiņām, sekojošu rīcību vai komentāriem par to. Par pusceļā esošiem dokumentiem mēs šādas prognozes nesniedzam," viņa sacīja.

Tajā pašā laikā Upleja atzina, ka šo grozījumu iecere nav pamatota kopējā Eiropas pieejā, tāpat ir daudz neskaidrību par šo pārmaiņu ieviešanu un finansēšanu, kā arī atklāts ir jautājums, vai šādas metodes ir pieņemamas demokrātiskā un tiesiskā Eiropas Savienības valstī.

"Kopumā jau mūsu neatkarīgā institūcija nav slēpusi, ka šo grozījumu iecere nav pamatota kopējā Eiropas pieejā, tāpat ir daudz neskaidrību par šo pārmaiņu ieviešanu un finansēšanu. Interesants ir jautājums - vai šādas metodes pret amatpersonām - ar daļēju iespējamo zaudējumu kompensāciju publisku piedāvāšanu - , kuru mandāts ir spēkā, ir pieņemamas demokrātiskā un tiesiskā Eiropas Savienības valstī? Tas gan nav jautājums mūsu iestādei," sacīja Upleja.

KONTEKSTS:

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja arī komisijas izveidoto priekšlikumu, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima ieceļ amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.

Iepriekš Saeimas 30. maijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā noteica, ka visus padomes locekļus amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets sludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja komisijas izveidotu priekšlikumu noteikt, ka Saeima FKTK padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli pirms termiņa var atbrīvot tad, ja saņemts Latvijas Bankas padomes un finanšu ministra kopīgs motivēts iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.

Tāpat deputāti nolēma saglabāt otrajā lasījumā atbalstīto normu, ka pirmstermiņa atbrīvošanu Saeima var rosināt tad, ja ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.

Komisijas deputāti trešajam lasījumam atbalstīja arī finanšu ministra priekšlikumu noteikt, ka gadījumā, ja Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata pirms termiņa vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Iepriekš Saeima likuma grozījumos otrajā lasījumā bija atbalstījusi kompensāciju 80% apmērā.

Kopumā komisija atbalstīja FKTK likuma grozījumus trešajam lasījumam un nolēma tos virzīt izskatīšanai nākamajā Saeimas sēdē.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā. Likuma grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām.

Sākotnēji bija plānots likumā ietvert normu, ka FKTK padome tiks izraudzīta līdz šā gada 1. oktobrim, tomēr atsevišķi deputāti rosināja šogad tomēr nemainīt visu FKTK padomi. Bažas par šo normu pauda arī Saeimas Juridiskais birojs.

Likuma izmaiņas ir daļa no Kariņa izsludinātā finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti