Valsts policijas koledžā manāma rosība. Gaiteņos sastopami topošie koledžas studenti, kas kārto iestājpārbaudījumus. Latvijas Radio aprunājās ar Jāni.
– Tikko pabeidzu [iestājpārbaudījuma] otro daļu – uzmanības un latviešu valodas testu.
– Kā bija?
– Principā nav tik grūti. Galvenais bija nenervozēt.
Satraukums ir pamatots, jo visus studētgribētājus koledža uzņemt nevar.
Tiek organizēta uzņemšana pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Policijas darbs” un arī arodizglītības programmā „Policijas darbs”. Augstākās izglītības programma ilgst divarpus gadus. Tur vietu skaits ir 150. Savukārt arodizglītības programmā, kas ilgst desmit mēnešus, uzņem 40 izglītojamos.
"Nu jau ierasts, ka katru gadu pieteikumu ir vairāk nekā studiju vietu. Bet mēs ļoti priecājamies, ja pieteikumu ir daudz vairāk. Tas nozīmē, ka mēs varam izvēlēties labākos kandidātus," stāstīja koledžas uzņemšanas komisijas priekšsēdētāja pulkvežleitnante Anita Fišere.
Arodizglītības programmā pieteikušies gandrīz divreiz vairāk gribētāju, nekā var uzņemt, savukārt augstākās izglītības programmā – uz 150 vietām pieteikušies 176 cilvēki. Augstākās izglītības programmā organizē papilduzņemšanu, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tikai puse no mācīties gribētājiem iztur iestājpārbaudījumus.
"Ar ko tas ir saistīts – grūti pateikt. Iespējams, ka sporta nodarbībās skolā nav bijusi pietiekoši liela vēlme nodarboties ar sportu vai klausīt sporta pedagogu. Diemžēl neveselīgs dzīvesveids ir rezultējies ar to, ka nevar nokārtot fiziskās normas," norādīja Fišere.
Tāpat iestājpārbaudījumā ir latviešu valodas un vērīguma tests. Reflektantiem rāda īsfilmu, pēc noskatīšanās ir jāatbild uz jautājumiem par redzēto. Vēl ir arī psiholoģiskais tests, kā arī augstākās izglītības programmā prasa pildīt intelekta testu.
Ko par pārbaudījumiem saka studētgribētāji?
Inta: It kā nebija tādu grūtību, tikai jautājumi bija āķīgi. Īsti nebiedē, bet tomēr ir tāds satraukums par fizisko sagatavotību.
Katrīna un Kristiāna: Bija diezgan labi, bet visvairāk mulsināja tas, ka bija jāraksta datums ar vārdiem. Es nezinu, vai es pareizi uzrakstīju. Bija arī daži āķīgi jautājumi. Bija jāatceras, kā pareizi uzrakstīt tiešās runas teikumus. Bet visvairāk mulsina pumpēšanās. Nezinām, vai varēsim nolikt.
Šogad pieteikumu skaits ir mazāks nekā citus gadus. Uzņemšanas komisijā spriež, ka, iespējams, ģeopolitiskās situācijas dēļ interese par dienestu ir mazinājusies.
Studēt Valsts policijas koledžā var pilngadīgas personas, kas nav vecākas par 40 gadiem, kam ir vidējā izglītība un kas iepriekš nav krimināli sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Iesniegt dokumentus papilduzņemšanā var līdz 20. jūlijam.
Lai gan cilvēki vēlas strādāt policijā, aptuveni puse neiztur iestājpārbaudījumus policijas koledžā. Iekšlietu ministrs ģenerālis Kristaps Eklons („Attīstībai/Par!”) pieļauj, ka nākotnē būtu jāpazemina iestājpārbaudījumu kritēriji, vienlaikus saglabājot prasības dienestā. Pašlaik Valsts policijā trūkstošo darbinieku skaits pārsniedz 20%, atsevišķās struktūrvienībās – pat 40%. Ministrs piebilda, ka problēma saasinājusies pēdējā pusotra gada laikā.
"Nekomplekts Valsts policijā šobrīd pat pārsniedz 20% un atsevišķās struktūrvienībās tie pat ir 40%. Tas ir ļoti liels rādītājs, kas tiešā veidā ietekmē šobrīd mūsu funkciju un pienākumu izpildi. Kopumā šī problēma nav tikai Valsts policijā, bet arī Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tur gan rādītāji veiksmīgā kārtā šobrīd nav tik augsti – apmēram 10–12%," stāstīja Eklons.
Pēc viņa teiktā, iemels tam ir lēmumu un darbību kopums, kas pieņemts ilgtermiņā sistēmā. "Ar nožēlu – tas faktors, ka visa iekšlietu joma ir ilglaicīgi dzīvojusi nepietiekama finansējuma apstākļos," uzsvēra Eklons.
Pašlaik jau nolemts, ka iekšlietu sistēmā nākamajos trijos gados tiks konstanti katru gadu nodrošināts papildfinansējums. "Tas noteikti palīdzēs, ja tā var izteikties – noturēties virs ūdens, bet neatrisinās mūsu problēmu kopumā. Tā atšķirība no citiem dienestiem ir diezgan krasa. Mums sākas neveselīga konkurence ar citiem valsts dienestiem," norādīja ministrs.
Viņš arī uzskata, ka ilgtermiņā droši vien būs jāmazina prasības eksāmenos.
"Pabeidzot vidusskolu, lielākā daļa no jauniešiem nav spējīga veiksmīgi iestāties jebkurā no drošības jomām, tāpēc mums noteikti nāksies kaut kādā mērā pielāgoties. Es redzu to risinājumu tādu, ka mēs pazemināsim prasības par iestāšanos, bet saglabāsim prasības dienesta laikā. Mēs esam jau uzsākuši diskusijas par to, kādi normatīvie akti būtu jāmaina un kā to ietekmēt. Saprotot, kā tiek izstrādāti un pieņemti normatīvie akti, es paredzu, ka tas varētu sākt strādāt ar nākamo gadu," stāstīja ministrs.
