Pirmkārt, apsveicu jūs ar stāšanos jaunajā amatā. Jūs esat strādājis daudzās misijās ārvalstīs, taču šī ir pirmā reize, kad esat vēstnieka amatā.
Jā, tā tas ir. Bet sākumā es gribētu pateikt, cik priecīgs es esmu par iespēju ierasties šeit Latvijā. Es un mana sieva Karena esam ļoti laimīgi par iespēju šeit būt. Un, jā – šī ir pirmā reize vēstnieka amatā, bet kopumā es 11 reizes esmu strādājis ārvalstu misijās, tostarp četras reizes Eiropā.
Kā ir būt par vēstnieku ne tajā lielākajā un ne tajā ietekmīgākajā valstī reģionā?
Ir aizraujoši būt vēstniekam, un tādam karjeras diplomātam kā man tas faktiski ir augstākais mērķis, ko vari sasniegt. Latvija ir relatīvi maza valsts, bet tā ir ļoti nozīmīga valsts. Gan ģeogrāfiskā izvietojuma, gan tās vēsturiskās lomas Eiropā dēļ.
Stājoties šajā amatā, kādas būtu jūsu turpmākās darbības prioritātes un kādus mērķus jūs vēlētos sasniegt?
Pirmā prioritāte visiem vēstniekiem ir rūpēties gan par šajā vēstniecībā strādājošo, gan šajā valstī dzīvojošo amerikāņu drošību. Otra prioritāte, kuru es esmu uzsvēris visu tikšanos laikā kopš ierašanās šeit, ir jau tā lielisko Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecību stiprināšana, paplašināšana un padziļināšana. Man ir grūti iedomāties labāku ASV draugu par Latviju.
Kā, jūsuprāt, izpaužas šīs īpašās attiecības?
Šo attiecību sākums meklējams jau 1918. gadā, kad ASV atzina Latviju kā neatkarīgu un suverēnu valsti. Jūs to zināt, un es to uzsvēru arī savas noklausīšanās laikā ASV senātā – Savienotās Valstis nekad neatzina Padomju Savienības okupāciju un mēs vienmēr esam uzskatījuši Latviju par suverēnu valsti.
Šīs ciešās attiecības pēdējā laikā diezgan bieži tiek apšaubītas. Man ir sajūta, ka arvien vairāk cilvēku sāk par to šaubīties. Kaut vai par to, ka varētu notikt kaut kādas pārmaiņas ASV ārpolitikā ne tikai attiecībā pret Latviju, bet arī visu Eiropu un pārējo pasauli. Vai mēs varam sagaidīt un vai mums būtu jāsagaida šādas pārmaiņas?
Es nevaru runāt par to, ko domā citi cilvēki, vai kam viņi tic. Es varu tikai runāt Amerikas Savienoto Valstu vārdā. Un es varu apstiprināt, ka ASV viedoklis par Latviju nav mainījies. Mēs ticam NATO, mēs ticam 5.pantam un šī ticība ir stingra un nelokāma. No Savienoto Valstu skatupunkta šīs attiecības nav mainījušās nemaz.
Kāds, jūsuprāt, pašlaik ir laiks diplomātijai – slikts, smags vai interesants?
Diplomātiskais darbs vienmēr ir interesants, un mēs nekad nevaram izvēlēties to laiku, kurā dzīvojam. Vienmēr ir daudz un dažādi izaicinājumi. Vai tas būtu tagad, pirms pieciem, desmit vai divdesmit gadiem. Izaicinājumi vienmēr mainās, taču tas vienmēr ir gan interesanti, gan arī sarežģīti. Taču dažādus laikus ir ļoti grūti salīdzināt.
Runājot par jūsu minētajām prioritātēm. Manuprāt, ļoti nozīmīgs bija Amerikas Savienoto Valstu paustais viedoklis par finansiālās sistēmas stabilitāti Latvijā. Vai Savienotās Valstis turpinās šai tēmai sekot?
Varbūt jūs redzējāt, ka šonedēļ es publicēju komentāru, kurā atzinīgi novērtēju tos soļus, kurus ir spērusi Latvija gan cīņā pret naudas atmazgāšanu, gan, lai novērstu bažas par finanšu sistēmas stāvokli. Šis ir tāds kā turpinājums manas priekšgājējas, vēstnieces Petitas pagājušajā gadā paustajām bažām, ko pauda ASV kā Latvijas draugs.
Tagad es īpaši gribēju izcelt tos soļus, kurus Latvija šajā jomā ir spērusi.
Amerikas Savienotās Valstis lielu uzmanību pievērsa arī Latvijā īstenotajām tieslietu sistēmas reformām. Vai jūs turpināsiet tām sekot?
Tas ir labs jautājums. Mana valdība ir iedrošinājusi Latviju spert soļus pretī tam, lai tieslietu sistēmas darbība tiktu uzlabota. Un pēdējā gada laikā valdība šeit tiešām šādus iespaidīgus soļus ir spērusi, gan cīņā pret naudas atmazgāšanu, gan pret korupciju.
Taču nepietiek tikai ar pašu reformu īstenošanu. Ir nepieciešams turpinājums un tam būs vajadzīgs laiks. Valdība virzās uz priekšu un es tiešām vēlos redzēt progresu.
Es gribētu turpināt tieši par šo tēmu, un varbūt nākamais jautājums būs nedaudz provokatīvs. Pēdējo mēnešu laikā ir bijis ļoti daudz diskusiju par ārvalstu ietekmi uz dažādām valstīm. Neminēšu gan vienu konkrētu valsti, kas droši vien visiem uzreiz nāk prātā. Ja Latvijā jūs palasāt sociālos tīklus, man rodas šāds iespaids – ja Latvijā kaut kas notiek, vai tieši otrādi - nenotiek, droši vien ir bijis kāds zvans no ASV vēstniecības. Vai nu kaut ko apstiprināt, vai neapstiprināt. Arī iepriekš minētie mehānismi finanšu uzraudzības sakārtošanā sāka darboties pēc amerikāņu ieteikumiem. Tāpēc man ir jautājums – cik lielai būtu jābūt ASV vēstniecības ietekmei uz Latvijas politiku?
Uz jautājumu, cik nozīmīgs ir Savienoto Valstu viedoklis Latvijā, būtu jāatbild jums pašiem. Es nevaru pateikt, cik liela ir mūsu ietekme.
Mans uzdevums ir sadarboties ar šīs valsts valdību, pārstāvēt manas valsts intereses, mūsu valsts ārpolitikas intereses.
Taču es atstāšu citiem iespēju lemt, cik tās ir nozīmīgas šajā valstī.
Kādas tad pašlaik ir jūsu valsts intereses un prioritātes?
Ja jūs lasāt prezidenta nacionālās drošības stratēģiju, tad galvenais uzsvars tiek likts uz Savienoto Valstu ekonomisko un militāro drošību. Un, manuprāt, tās būs faktiski jebkuras valsts galvenās prioritātes. Ja jūs paskatīsieties uz ASV ārpolitiku pēc Otrā pasaules kara, tad redzēsiet, ka šajā jomā nekādu lielo izmaiņu nav bijis. Ārpolitika ir bijusi ļoti pēctecīga. Varbūt ir mainījušās atsevišķas tēmas vai to formulējums, taču lielos vilcienos ASV ārpolitikas prioritātes nav mainījušās.
Runājot par tirdzniecības kariem. Mēs esam maza valsts un faktiski atrodamies pa vidu šajā globālo lielvaru un globālo interešu karā. Kā tas varētu mūs ietekmēt?
Arī jautājumu, kā dažādi tirdzniecības strīdi ietekmē jūsu valsti, es atstāšu izlemt jums kā Latvijas pilsoņiem vai jūsu valdībai. Būtu neatbilstoši man to komentēt.
Kā vienu no prioritātēm jūs minējāt drošību. Šajās dienās notiek NATO samits Londonā, kurā cita starpā atkal tiek apspriesti jautājumi par to, vai NATO piedzīvo smadzeņu nāvi, vai nē. Šādi izteikumi ir aktualizējuši jautājumus par ASV attiecībām ar Eiropu. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicās, ka pēdējos samitos tiek runāt tikai par to, kā apmierināt ASV intereses. Mums, kā mazai valstij, ir diezgan satraucoši redzēt šos “lielo vīru” strīdus. Un domāju, ka netrūkst cilvēku, kuri bažījas, vai šādi strīdi nevar ietekmēt arī mūsu drošību.
Es nevaru komentēt citu valstu līderu izteikumus, komentārus vai viņu valstu īstenoto politiku. Taču es varu komentēt to, kam tic mana valsts. Savienoto Valstu apņēmība rūpēties par Baltijas drošību un suverenitāti ir stingra un nelokāma. Prezidents to pats ir teicis. Tas arī bija skaidri redzams, viņam tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem 2018.gadā. Viņš, viņa administrācija un Vašingtona ļoti, ļoti novērtē Latvijas apņemšanos 2% no IKP tērēt aizsardzībai. Manuprāt, tas runā pats par sevi!
Es esmu dzirdējusi, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir ieteicis aizsardzībai atvēlēt pat četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Vai tas nebūtu par daudz tik mazai valstij kā Latvija?
Es par šādiem četriem procentiem neesmu dzirdējis. Man ir jāpārbauda. Nevienam nav noslēpums, ka prezidents un administrācija tiešām aktīvi iestājas par to, lai visi sabiedrotie atvēlētu aizsardzībai vismaz divus procentus no IKP. Protams, ir daudzas valstis, kas to jau ir sasniegušas, un dažas, kuras to plāno sasniegt tuvāko gadu laikā. Tas ir ievērojams progress. Arī Londonā Tramps tikās ar to valstu līderiem, kuri jau ir atvēlējuši minēto summu, tāpēc man liekas, ka lietas virzās pareizajā virzienā.
Vēl viens no izaicinājumiem, kas skatāms kopīgi ar mūsu aizsardzības izdevumiem, ir mūsu austrumu kaimiņš Krievija. No vienas puses ir pazīmes, ka Savienotās Valstis vai to prezidents, vēlas uzlabot attiecības ar Maskavu. No otras puses ir piesardzīgi brīdinājumi no Latvijas puses par to, ka varbūt to nevajadzētu darīt. Vai jūs kā vēstnieks saskatāt arī savu lomu, lai labāk izprastu situāciju un ieteiktu, uz kurieni labāk virzīties?
Protams, mans un vēstniecības darbinieku uzdevums ir labāk izprast gan to, kas notiek Latvijā, gan to, kas notiek kaimiņvalstīs. Tostarp kolektīvās drošības jautājumā.
Ja mēs runājam par Krieviju, mana valdība ir skaidri pateikusi, ka Krievija globālajos jautājumos ir ļoti nozīmīgs spēlētājs. Taču mēs sagaidām, ka Krievija, tāpat kā citas valstis, spēlē konstruktīvu lomu.
Nelikumīgie iebrukumi Gruzijā un Krimā skaļi runā par Krievijas uzvedību. Tas ir teikts jau iepriekš un es to atkārtošu arī šoreiz – Krievija to vien vēlētos, kā iedragāt attiecības starp ASV un mūsu sabiedrotajiem, tostarp Baltijas valstīm.
Kas jūsu pašreizējā darbā Latvijā ir bijušas vieglākās un grūtākās lietas?
Es pat nezinu. Līdz šim viss ir bijis lieliski. Neteiktu, ka ir bijušas kādas grūtības. Man ir bijušas sarunas ar prezidentu, premjerministru, dažādiem ministriem. Visas šīs tikšanās ir bijušas ļoti pozitīvas.
Sarežģījumi? Gan jau tādi būs, bet es ar tādiem līdz šim neesmu saskāries.
Un noslēgumā varbūt pastāstiet par sevi, jo mēs vēlamies uzzināt ko vairāk arī par jums kā cilvēku. Kādas ir jūsu intereses, ar ko nodarbojaties savā brīvajā laikā?
Acīmredzot man patīk ceļot, jo es strādāju ārlietu dienestā 33 gadus un es patiešām gribētu vairāk apceļot Latviju. Jāgaida vien, lai laiks kļūtu labāks. Esmu bijis Jūrmalā, Siguldā, Cēsīs un vēlos redzēt daudz vairāk. Man arī ļoti patīk Latvijas ēdieni un, runājot starp mums, latviešu alus ir ārkārtīgi labs.
