Jau vēstīts, ka valdība šonedēļ noteica minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai. Novadu pilsētu skolās 10.klasi varēs atvērt, ja tajā būs 18 skolēni, republikas pilsētu skolās – 22, bet mazākās novadu skolās – 12. Tiesa, mazākajām novadu skolām būs pārejas periods – nākamgad un aiznākamgad tās 10.klasi varēs atvērt, ja tajā būs vien desmit audzēkņi.
"Tikko mēs pateicām, cik daudz bērnu var būt vidusskolā. Tūlīt mums būs jāsāk runāt, cik bērnu var būt sākumskolā, [arī pamatskolā].
Mēs nevarēsim ilgi izvilkt ar 40-50 bērnu skolām," tā trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" sacīja FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, norādot, ka Latvijā ir viena no dārgākajām izglītības sistēmām Eiropā.
Ašeradens vēlāk lsm.lv norādīja, ka Latvijas izglītības sistēmai novirzītais finansējums sasniedz 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropā vidējais radītājs ir 5% no IKP. Skatoties izglītības sistēmai atvēlētā finansējuma struktūru, lauvas tiesa resursu tiek novirzīti vidējās izglītības finansēšanai, tikmēr finansējuma augstākajai izglītībai nepietiek.
Tas liecina, ka skolu tīkls Latvijā ir neefektīvs, sprieda FM parlamentārā sekretārs un piebilda, ka, līdz šim dažādās sanāksmēs vērtējot esošo Latvijas skolu tīklu, var secināt, ka skolas Latvijā ir dažādas – ir tādas, kurās ir mazs skolēnu skaits, tāpat ir daudz skolu ar apvienotām klasēm un citādi.
Pēc Ašeradena teiktā, Latvijā ir nepieciešams turpināt runāt par optimālu skolu lielumu un pedagogu skaitu uz skolēniem arī pamatskolās.
"Ir jāatrod līdzsvars starp to, lai skola būtu pēc iespējas tuvāk mājām un lai klasē būtu optimāls skaits skolēnu,” teica Ašeradens, piebilstot, ka, viņaprāt, risinājumi var būt dažādi.
FM parlamentārais sekretārs atzīmēja, ka Latvija ilgi nevarēs atļauties uzturēt tik dārgu izglītības sistēmu un ir jādomā par tālākām reformām un skolu tīkla optimizēšanu, lai tas būtu efektīvs. Pretējā gadījumā nebūs iespējams rast finansējumu nedz nepieciešamajam skolotāju algu palielinājumam, nedz nodrošināt bērniem labāku izglītību.
Ašeradens atzina, ka sarunās par skolotāju atalgojuma sistēmas reformu FM ir norādījusi Izglītības un zinātnes ministrijai, ka vienlaikus ir jādomā arī par turpmāku skolu tīkla optimizēšanu.
"Tā ir galvenā doma, ar ko konfrontējam. Mēs vēlamies redzēt arī skolu tīkla reformu,” teica FM parlamentārais sekretārs, atzīstot, ka to nevar izdarīt viena gada laikā. Tomēr par skolu tīkla reformu ir jāsāk diskutēt jau tagad.
"Jārunā atklāti, ko valdība var atļauties, kādu skolu tīklu uzturēt," piebilda Ašeradens.
Savukārt izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles pārstāve Ilze Salna portālam lsm.lv norādīja, ka jautājums par minimālā skolēnu skaita noteikšanu arī pamatskolās šobrīd nav ministrijas darba kārtībā un nav vērtēts.
“Hipotētiski var pieļaut visu kaut ko,” teica Salna, atbildot uz jautājumu, vai šo piedāvājumu varētu izvērtēt nākotnē.
