Rīta Panorāma

Top Kantānes, Daudziņa un Zemīša koncertuzvedums „Citādas debesis, tā pati dvēsele”

Rīta Panorāma

Intervija ar profesoru Jāni Siliņu

Intervija ar Danu Reiznieci-Ozolu

Finanšu ministre: «Vienotība» bremzē reformas VID

Valdības piedāvātās izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrā, lai mazinātu korupcijas riskus un efektīvi novērstu nelikumības, “iestrēgušas” Saeimā, un to “iebremzējuši” koalīcijas partneri no “Vienotības”, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ( Zaļo un Zemnieku savienība).  

VID vadītāja meklēšanas fonā nedrīkst aizmirst par reformām, ka “ir jāpadara VID par godīgu institūciju”, bet valdības vasarā sagatavotās izmaiņas VID struktūrā nav pavirzījušās uz priekšu. 

Izskanējuši argumenti par sagatavoto izmaiņu juridiskajām nepilnībām, taču ministres ieskatā tas ir tikai iegansts, lai neatbalstītu piedāvājumu; ja būtu politiska griba, juridiskas nianses varētu sakārtot.  

Viņa sacīja, ka “noteikti kādam ir vēlme, lai nekas VID nemainītos, saglabātos “status quo”, kas mani apbēdina”.

Viņa gan cer, ka Saeimas kolēģi no “Vienotības” kļūs konstruktīvi.

Paredzēts apvienot struktūras

Valdība piedāvā izmaiņas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kas paredz VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Apvienojot abas struktūras, samazināsies vadītāju skaits, bet tiks palielināts izmeklētāju skaits.

Tāpat paredzēts, ka VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļa tiks pakļauta VID ģenerāldirektoram.

VID cerēja, ka jaunā struktūra varēs sākt strādāt no 2017.gada 1.janvāra.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas jāveic, lai veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.

Pašreiz VID Finanšu policija veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus valsts ieņēmumu jomā, izmeklēšanu krimināllietās, kā arī tās struktūrā ietilpstošā Iekšējās drošības daļa veic operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziegumus, kas konstatēti VID ierēdņu un darbinieku darbībā, kā arī veic izmeklēšanu šādās krimināllietās.

Iekšējās drošības daļas vadītājs ir pakļauts VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram kā izmeklēšanas iestādes vadītājam, un, ievērojot Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteikto, VID ģenerāldirektoram nav iespējams tieši kontrolēt, uzraudzīt un vadīt Iekšējās drošības daļu.

Iebilst pret izmeklēšanas funkciju

Tikmēr "Vienotības" vadītājs Andris Piebalgs norāda, ka "Vienotības" iebildumi saistīti ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas Saeimas Juridiskajā komisijā 14.septembrī netika atbalstīti. 

"Vienotība” iebilst pret "juridiski nekorektu" ieceri VID iekšienē izveidotajam Iekšējās drošības dienestam paredzēt arī izmeklēšanas iestādes funkcijas, vienlaikus nododot to paša VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. 

Par to, ka šādi FM piedāvāti grozījumi nav virzāmi tālākai apstiprināšanai Saeimā, esot vienojušies visi koalīcijas partneri.

Tādēļ finanšu ministres pārmetumi partijai "Vienotība" ir nekorekti un nekoleģiāli, norāda Piebalgs.

Viņš arī aicināja Ministru prezidentu Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība) "nodrošināt panākto vienošanos ievērošanu un ZZS ministres korektu sabiedrības informēšanu un publisko komunikāciju".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt