Kā pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, iedzīvotāji par noziedzīgu shēmu dalībniekiem nereti kļūst savas neuzmanības un lētticības dēļ. Piemēram, nodevuši citiem savus personas dokumentus, ļaujot uz sava vārda atvērt kontus vai dibināt fiktīvus uzņēmumus. Piekrituši būt par starpniekiem nezināmas izcelsmes naudas pārskaitījumos vai parakstīt šaubīgus dokumentus.
Kampaņā uzņēmējus un sabiedrību mācīs izvairīties no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, kā arī to, kā korekti rīkoties dažādās situācijās. Digitālā spēlē varēs arī pārbaudīt un uzlabot zināšanas par galvenajiem riska faktoriem.
Ceturtdien, izglītojošās akcijas atklāšanas dienā, norisinājās arī diskusija par tematu "Kāpēc cilvēki iesaistās finanšu noziegumos".
"Viens no riskiem ir saprast, ka nav labi dot trešajām personām savus identitātes datus, informāciju par bankas kontiem, piekrist pārskaitīt nezināmas izcelsmes naudu savā kontā vai arī izņemt skaidru naudu no konta un nodot kādām trešajām personām. Tāpat uzņēmējiem ir obligāti jāpārbauda savi sadarbības partneri un potenciālie klienti sankciju sarakstos, lai pārliecinātos, vai konkrētās personas nav iekļautas kādā no vairākiem esošajiem sankciju sarakstiem.
Ir dažādas starptautiski zināmas pazīmes par to, kas iekrīt, piemēram, tā sauktajam ''naudas mūlim'' viens no scenārijiem ir cilvēki, kuri piekrīt pārskaitīt skaidru naudu caur saviem kontiem, jo ir izmisumā.
Viņiem liekas, ka tādā veidā viņi ļoti ātri nopelnīs vieglu naudu. Bieži vien par naudas mūļiem izmanto studentus. Dažkārt šajās afērās un mahinācijās iekrīt personas vairāk aiz savas nezināšanas, jo viņš vēlas palīdzēt, viņš ir izpalīdzīgs. Bet ne vienmēr šī izpalīdzība atmaksājas un ir labvēlīga," stāstīja dienesta pārstāve Zaiga Barvida.
Znotiņa brīdināja – vēlme izpalīdzēt paziņam vai viegli nopelnīt var beigties ne vien ar visu kontā atrodamo līdzekļu arestu un sabojātu reputāciju, bet arī ar reālu cietumsodu.
