Nakts ziņas

Kapteinis rupji pārkāpis noteikumus

Nakts ziņas

D.Kalniņš pirmatskaņo koncertprogrammu ar Fr.Bārdas dzeju

Atskurbināšanai dos vairāk naudas

Finansiālais izdevīgums mudina pašvaldības radīt aizvien vairāk atskurbtuvju

Latvijā joprojām nav vienotu standartu un pieejas – ko darīt ar cilvēku, kurš pārvērtējis savas alkohola lietošanas spējas. Daļu no viņiem joprojām ved uz slimnīcām, citus – uz nakts patversmēm vai atskurbtuvēm.

Toties 15 eiro līdzfinansējums, ko valsts kompensē pašvaldībai par katru atskurbšanas iestādē nogādātu personu, kļuvis par gana kārdinošu burkānu, lai pašvaldības aizvien vairāk piedāvātu šos pakalpojumus.

Tajā pašā laikā, pieaugot atskurbtuvju skaitam, nākamgad jāpalielina arī šis plānotais līdzfinansējums.

Šogad atskurbināšanu piedāvā jau 33 pašvaldības, kas ir par desmit vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Pierīgas pašvaldības – Salaspils, Babīte, Mārupe, Olaine, Stopiņu novads un Ķekava noslēgušas līgumu ar Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centru “Gaiziņš”. Uz “Gaiziņu” ved arī rīdziniekus.

Tomēr joprojām pat desmit dzērāju dienā nonāk Rīgas lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļās, pamatīgi apgrūtinot to darbu.

“Mums jau ir vesela virkne “bomžu” jeb cilvēku bez dzīvesvietas, kas periodiski nokļūst pie mums, līdz pat 90 dienām gadā. Tas ir daudz! Daudz! To naudu, ko tērējam viņu izmeklēšanai, varētu tērēt tam, kam tiešām nepieciešami šie izmeklējumi,” norāda slimnīcas “Gaiļezers” galvenais ārsts Ēriks Kalniņš.

Tajā pašā laikā ārsts atzīst, ka tikai zinātājs var pateikt – tas ir reibums, kas jāizguļ, vai arī dzērumā gūta kāda trauma, kas nekavējoties jāārstē. “Vai atskurbtuve atrisinās šo problēmu? Pie mums jau atved tos, kam ir bojājumi, ja ir stiprs reibums, daļu ved uz narkoloģijas nodaļu psihiatrijas centrā. Arī atskurbtuvē, ja tāda būtu, vajadzīgs mediķis, ja tāda nebūs, var gadīties dažādas nelaimes. Cilvēki ir jāaudzina, lai mācās dzert!” uzsver Kalniņš.

Valdība otrdien, 18.jūlijā, konceptuāli atbalstīja Vides un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumu par atskurbināšanas pasākumiem pašvaldībās. Tajā redzams, ka vienotu standartu trūkst un ar saviem dzērājiem katra pašvaldība joprojām cīnās savu finansiālo iespēju robežās. “Ir pilsētas, kas sadarbojas ar nevalstisko sektoru, ir pašvaldības, kas veido savas iestādes un katra pati izvērtē, kā ērtāk. Valsts no savas puses atbalsta ar 15 eiro,” bilst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Nākamgad budžetā šim mērķim – 15 eiro līdzfinansējumam - par katru atskurbšanai nogādāto personu nepieciešami jau 253 000 eiro. Summa ar katru gadu tikai pieaug.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt