Ministru kabinets uzklausīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.
Par šo jautājumu valdības sēdē bija plānots lemt jau pagājušajā nedēļā, kad Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredzēja atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai to saskaņotu ar Finanšu ministriju.
Valdības atbalstītais lēmums neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu.
Tā vietā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, uzdots līdz 2017.gada 30.aprīlim valdībā iesniegt grozījumus likumā par autoceļiem, lai no 2020.gada pakāpeniski palielinātu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par vismaz 5% gadā, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.
Šāds novirzīto līdzekļu pieaugums Valsts autoceļu fondam plānots, līdz tiek sasniegts ikgadējs finansējuma apmērs, kas atbilst ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, kā arī 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka no 2018.gada jāpalielina Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi pārsniedz plānotos. Par bāzes gadu paredzēts pieņemt pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi.
Vienlaikus valdības noteiktais paredz Finanšu ministrijai, sagatavojot 2018.gada budžetu, iekļaut normu, ka finanšu ministram pēc Satiksmes ministrijas pamatota pieprasījuma saņemšanas ir tiesības pārdalīt autoceļiem līdzekļus no budžeta programmas ''Apropriācijas rezerve'' ne lielākā apmērā par neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem minētajam mērķim iepriekšējā gada beigās. Šāda norma paredzēta, lai līdzekļus autoceļiem, kas nav izlietoti līdz gada beigām, varētu ''pārnest uz nākamo gadu''.
Tāpat valdība pagarināja valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014. līdz 2020.gadam realizēšanas termiņu līdz 2023.gadam un nolēma jautājumu par tās finansēšanu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.
Valdība arī uz Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2017. gada 31.augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam (piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli), ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
Savukārt līdz nākamā gada beigām Satiksmes ministrijai Ministru kabinetā jāziņo par valstī esošo ceļu tīkla izvērtējumu, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti.
''Panākot kompromisu ar Finanšu ministriju par iespējām piesaistīt papildu finansējumu, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, esam spēruši pussoli pareizā virzienā pretī specializētam budžetam, lai nodrošinātu prognozējamu un ilgtspējīgu finansējumu autoceļu sakārtošanai. Kopā ar ekspertiem turpināsim strādāt pie risinājumiem, lai noteiktu alternatīvus finansēšanas avotus ceļu remontdarbiem, piemēram, padziļināti analizējot aizņēmuma iespējas un lietderību. Ir beidzot jābūt skaidrībai, kā remontēsim ceļus nākotnē, jo to pieprasa sabiedrība un tas ir vajadzīgs valstij kopumā,'' klāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Pēc viņa teiktā, ceļi ir ekonomiskās darbības artērijas, tāpēc ir pašsaprotami, ka valsts neuzlabos ekonomikas situāciju, ja ceļi ir sabrukuši. ''Ņemot vērā esošo situāciju un nākotnes riskus, joprojām esmu pārliecināts, ka ir nepieciešams valsts autoceļu fonds jeb specializēts budžets, kas garantē prognozējamu finansējumu ceļu sakārtošanai,'' piebilda ministrs.
Satiksmes ministrija vēstīja, ka kopumā 44% autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Ja patlaban braukšana pa sliktiem ceļiem rada 880 miljonu eiro zaudējumus tautsaimniecībai, tad nākotnē šie zaudējumi būs vēl nozīmīgāki. Vienlaikus, pēdējo gadu laikā nodrošinot papildu valsts līdzekļu un Eiropas fondu finansējuma ieguldīšanu ceļu atjaunošanā un uzturēšanā, par 4% uzlabojies asfaltēto ceļu stāvoklis.
Tomēr, lai saglabātu autoceļus labā braukšanas kvalitātē un drošuma līmenī, katru gadu atjaunošanā un uzturēšanā nepieciešams ieguldīt 673 miljonus eiro. Valsts ceļu sakārtošanas programmas realizēšanai budžetā ir piešķirts mazāk nekā 50% līdzekļu no nepieciešamā. Nepalielinot valsts budžeta finansējumu, 2020.gadā valsts nonāks situācijā, ka ikgadējais remontdarbu apmērs, salīdzinot ar 2016.gadu, samazināsies trīs reizes.
