Panorāma

Krievijā protesti pret prezidentu Putinu

Panorāma

Ķeipenē atklāj "Potjomkina aku"

Nesakārtotā meliorācija veicina plūdus

Finansējums ūdensnoteku uzturēšanai nav pietiekams

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai atjaunotu meliorācijas sistēmas, kas gājušas bojā plūdu dēļ, Zemkopības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasījusi vairāk nekā 600 tūkstošus eiro. Pēc nozares speciālistu atzinuma, plūdu sekas Latvijā nebūtu tik smagas, ja ūdensnotekas regulāri tiktu koptas un uzturētas, taču valsts finansējums tam nav pietiekam.

Apsekošanas rezultāti liecina, ka 80% valsts nozīmes dambju un ūdensnoteku ir piesērējušas un aizaugušas un prasa steidzamu kopšanu. Ne tikai Latgalē, bet visos Latvijas novados. Taču atvēlētie budžeta līdzekļi laika posmā no 1995. gadam līdz 2009. gadam samazināti seškārtīgi, bet 2009. gadā netika atvēlēti vispār. Tagad naudas ir tikai tik, lai uzturētu ūdensnotekas 1000 kilometru garumā , bet nepieciešams deviņas reizes vairāk.

"Varbūt pirms 50-60 gadiem te notika ūdens tecēšana, bet tagad te aizaudzis, piemēslots, pilns ar bebriem, mēs pārtīrām kādu posmu un tas funkcionē nosacīti," stāsta Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis.

Valsts meliorācijas sistēmu rekonstrukcijā ieguldīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, taču notekas jāuztur par valsts līdzekļiem. Ja šo nesen rekonstruēto novadgrāvi nekops, tad pēc vairākiem gadiem ar to var notikt tas pats, kas vērojams citviet.

"Kopjam grāvjus piecus gadus pēc izrakšanas, bet tad viss paliek pašplūsmā. Tukuma sektorā ir 600 kilometri grāvji, 50 mēs sakopjam," saka Meliorācijas nodaļas Tukuma sektora vadītājs Aivars Apinis.

"Satraukums ir par ES kapitālieguldījumiem, tie domāti pieciem gadiem, bet paiet 8-9 gadi un jau prasās pēc remonta, bet uzturēšanas naudas nav nekādas, vai būs nebūtībā jāaizlaiž veiktie darbi?" jautā Mednis.

Nauda, kas tiek prasīta plūdu seku likvidēšanai, paredzēta nevis uzturēšanai, bet avārijas dzēšanai. 2013. gadā lauksaimnieku organizācijas griezās pie valdības ar lūgumu piešķirt papildus līdzekļus meliorācijas sistēmu uzturēšanai, taču nekā nepanāca.

"Valstij ir vairāk nekā 13 000 km ūdensnoteku, un tās ir jākopj katru gadu, un 9000 km ir jāizkopj. Lai to sasniegtu, mums jāpieliek uzturēšanas izmaksas 3000 kilometriem katru gadu, lai sakārtotu valsts nozīmes ūdensnotekas. Tās naudas esam prasījuši, bet ir uzskats, ka mēs lobējam savu nozari, un naudu nedod," - tā Zemkopības ministrijas Meliorācijas departamenta nodaļas vadītājs Edgars Griķītis.

Ja valsts nesakārto savas meliorācijas sistēmas, tad tiek ierobežota galvenā ražošanas līdzekļa – nosusinātās zemes un meža efektīva izmantošana, uzsver lauksaimnieku organizācijas, atgādinot, ka valstij var rasties lielāki finanšu līdzekļu zaudējumi, salīdzinājumā ar meliorācijas sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti