Šīs nedēļas sākumā notikušajā Eiropas valstu augstākās izglītības departamentu direktoru apspriedē Latvijai neglaimojošākais izrādījās pētījums par nozares finansējuma izmaiņām kopš krīzes laika. Latvija izrādījusies rekordiste ne tikai līdzekļu samazinājumā 2009. gadā. Arī finansējuma atjaunošanas procesā esam pēdējā vietā.
„IKP no ES valstīm mēs neesam pēdējie, bet, kad skatāmies, cik procenti no IKP tiek doti augstākajai izglītībai un zinātnei, tad pēkšņi izrādās, ka izmaksas uz vienu studentu ir vismazākās. Piešķīrums absolūtos skaitļos ir vismazākais, un procentos no IKP, kur mēs gribējām sasniegt 3% - arī viņš ir vismazākais. (..) Nav jau runa par to, cik tur salasīsies priekš atrādīšanās Eiropai, bet jautājums ir – par kādu konkurētspēju mēs varam runāt, ja mūsu finansējums ir tik ļoti mazāks,” saka Rektoru Padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers.
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis skaidro: vilcināšanās palielināt finansējumu augstākajai izglītībai ir ne tikai valdības bezatbildība, bet arī likuma pārkāpums. Šī gada jūnijā stājušies spēkā augstskolu likuma labojumi, kas nosaka, ka, sākot ar šo gadu, Ministru kabinetam, sagatavojot budžetu nākamajam gadam, finansējums augstākās izglītības jomai jāpalielina par ceturtdaļprocentu no iekšzemes kopprodukta.
„Ja mēs likumu pārliekam uz pašreizējo IKP prognozi, tad saskaņā ar likumu finansējumam būtu jāpieaug par apmēram 35 miljoniem, iespējams, nedaudz vairāk, latiem, un mēs redzam pilnīgi pretēju situāciju, kad šī nauda nevis paliek iepriekšējā finansējuma līmenī, bet pat tiek nedaudz samazināta. (..) Es nezinu, kurš var piespiest MK pildīt likumu,” saka Teikmanis.
Finansējums augstākajai izglītībai Latvijā šobrīd svārstās ap pusprocentu no IKP. Vairumā valstu tas ir virs procenta, krietni mums priekšā ir arī Lietuva, Igaunija, arī Bulgārija. Augstskolu vadītāji norāda – uzstādījums iekļūt dažādos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu topos ir smieklīgs. Daudzu Eiropas augstskolu budžets ir lielāks par visu mūsu augstākās izglītības sistēmai piešķirto finansējumu kopā. „Demogrāfiskās problēmas nav tikai Latvijā, tās ir daudzās citās valstīs, Eiropas valstis visas aicina pie sevis studentus, ievieš bezmaksas augstāko izglītību, un tas, protams, ir signāls mūsu studentiem braukt mācīties citur. Vai viņi atgriezīsies, nezinām,” saka RTU prorektors Uldis Sukovskis.
Latvija izceļas vēl kādā kategorijā – vienīgā valsts Eiropā, kur uz vienu studentu tiek tērēts mazāk naudas nekā uz vienu skolēnu. Augstskolu vadītāji šo situāciju sauc par absurdu, norādot – augstskolās nepieciešamas aparatūras laboratorijas darbu un dažādu pētījumu veikšanai. To, ka šobrīd vispārizglītojošo skolu finansējums ir prioritārs, salīdzinot ar augstskolām, augusta beigās tiekoties ar pedagogiem, apstiprināja arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
