Alternatīvā skolotāju atalgojuma reformas izstrādātājs, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa uzsvēra, ka viņš piedāvā vairākus principus, kas būtu jāiekļauj algu sistēmā, taču ne gatavu modeli. Tie paredz, ka par kontaktstundu skaitu, klases audzināšanu un gatavošanos stundā visiem skolotājiem tiktu maksāts vienādi, taču skolotājiem ar mazāku audzēkņu skaitu būtu attiecīgi mazāks šo stundu skaits.
Šādas izmaiņas gan prasīs papildu finansējumu, tomēr to būtu iespējams paveikt ar pakāpenisku līdzekļu piešķiršanu, sacīja Batņa. Iepriekš lēsts, ka tam ik mēnesi vajadzētu papildus 1,9 miljonus eiro.
Batņas izstrādātos pamatprincipus atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA). Aizvien gan ir lietas, par kurām ir jādiskutē, norādīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
“Viennozīmīgi nav visas šīs vajadzības uzreiz nodrošināmas, jo fiskālā ietekme ir. Tādēļ būs nepieciešams grafiks, ko jau nosaka spēkā esošais izglītības likums,” norādīja Vanaga.
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (“Vienotība”) atzīst, ka, visticamāk, finansējuma palielinājums būs pēc kāda grafika, nevis vienā gadā piešķirams.
Tāpat, strādājot pie skolotāju algu reformas, viens no neatliekamajiem uzdevumiem esot arī pirmsskolas pedagoga modelis. “Visas puses apzinās, ka bez šī jautājuma risinājuma pedagogu atalgojuma modeļa turpmākā virzība arī neveiksies,” sacīja Viņķele.
Ziņots, ka 2015.gada septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks.
Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
Alternatīvā modeļa autors, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa aplēsis, ka reformai ik mēnesi no budžeta vajadzētu papildus 1,9 miljonus eiro.
