Apdraudējuma no tā, ka tiek apšaubīta agresija, valstij nav.. Aizvainojums ir abām pusēm, atrisināt šo konfliktu un aizvainojumu ar likuma palīdzību nevar, aizliedzot kādai no pusēm izteikties. To var atrisināt ar publiskām diskusijām,” pauda Svece.
Viņš arī norādīja, ka nav iespējams atdalīt faktus no vārdiem.
„Tas tikai norāda uz to, ka aizvainojums ir liels, bet demokrātiskā valstī mēs nevaram ļauties kārdinājumam izbeigt šo sarunu. Es neticu, ka tas atrisinās problēmu. Šeit ir liela atšķirība starp naida kurināšanu un diskusijas par faktu beigšanu. Naida kurināšana ir aicinājums beigt sarunu – beidzam runāt, izkausimies! Tad, kad mēs runājam par faktiem, diskutējam par to, kurš tad skaidrojums ir ticams un pareizs. Tas nav aicinājums graut valsti un pārtraukt kopā dzīvošanu,” klāstīja Svece.
Savukārt Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš pauda viedokli, ka politiķi mēģina atņemt darbu žurnālistiem, jo tas ir publiskas diskusijas uzdevums - tikt galā ar pretrunām sabiedrībā.
„Likums ir tikai čaula. Pieņemot šādu likuma normu, mazināsim publiskas diskusijas sabiedrībā,” norādīja Liniņš. „Aizliegtu vārdu nav. Ja sāksim aizliegt vārdus avīžrakstos, tad nākamais solis ir aizliegt vārdus dzejoļos, un tad jau mēs esam turpat, kur bijām pirms trīsdesmit gadiem.”
Kā vēstīts iepriekš, Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja ierosinājumu, ka krimināli var būt sodīti cilvēki, kas "trivializē" nacisma un komunisma noziegumus Latvijā.
