Atņemot iespēju diskriminēt seksuālās minoritātes, mēs padaram drošāku savu dzīvi, savu bērnu dzīvi, mēs padarām drošāku savu pasauli,” teica Šlāpins, solot sestdien doties LGBT praida gājienā.
Šlāpins skaidro, ka jau gadsimtiem ilgi daļa sabiedrības ir izmantojusi mazākuma diskrimināciju savu mērķu īstenošanai vai agresivitātes paušanai. Atsevišķos laika posmos tas izpaudies autoritārā režīmā ietvaros - vienmēr atrasts kāds, uz kuru novelt vainu un vai no kura baidīties. Savukārt, normalizējot vienas šādas grupas situāciju, iespējams likvidēt vardarbības ieroci.
Pamatojot to, kādēļ heteroseksuāliem pāriem vajadzētu piedalīties praida gājienā, Šlāpins lēš, ka šobrīd sabiedrībā ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas, un vēsturiskā pieredze rāda, ka attieksmes pārmaiņa pret citādo bieži vien ir notikusi tieši tad, kad mazākuma tiesību aizstāvēšanā iesaistījies sabiedrības vairākums.
Arī portāla "Pride.lv" redaktors Tālivaldis Kronbergs atzīst, ka seksuālo minoritāšu gājiena mērķis nav paust savu seksualitāti, bet gan aktualizēt LGBT kopienas tiesības uz vienlīdzību un izpausmes brīvību. Viņš cer, ka pēc pieciem gadiem Latvijas sabiedrība šajā ziņā būs daudz tolerantāka, domās patstāvīgi, nepieņemot savus viedokļus kā savējos, un novērtēs visus sabiedrības locekļus.
Pavisam pretēju viedokli pauž Latvijas Ordeņu brālības domes loceklis, padomju laikā Latvijas neatkarības kustības un grupas “Helsinki 86” dalībnieks Jānis Rožkalns, saucot homoseksualitāti par predabisku un medicīniski ārstējamu.
Savukārt 12. Saeimas deputāte Inga Bite (LRA), izvairoties paust konkrētu nostāju, atzīst, ka visticmāk piecu gadu laikā gan Latvijas sabiedrība, gan likumdošana seksuālo minoritāšu partnerattiecību jautājumā paliks nemainīga.
Vēstīts, ka Eiropraida pasākumi tika atklāti pirmdien un turpinās visu nedēļu. Kopā plānoti aptuveni 50 pasākumi, tajā skaitā filmu festivāls, dažādas konferences un vēsturnieču veidota izstāde.
