Viļānos, Lakstīgalu salā festivāls "Zilā cerību puķe" šogad notika astoto reizi. Uz to bija ieradušies aptuveni 150 dalībnieki no septiņām bērnu un jauniešu invalīdu biedrībām visā Latvijā. Daudzi dalībnieki šeit brauc gadu no gada, lai izpaustu sevi dziesmā, dejā, teātra priekšnesumos, lai saņemtu atzinīgus vārdus un sastaptu jaunus draugus.
"Ideja par festivālu radās, noskatoties Rīgā festivālu "Nāc līdzās". Tas bija konkurss, kurā piedalījās skolas, dažādas organizācijas, bet šie bērni tika vērtēti, tā bija sacensība. Man gribējās, lai šiem bērniem dod iespēju nākt rādīt sevi un par to viņus nevērtēt, viņus vērtēt vienādi," stāsta biedrības "Saulstariņi" valdes priekšsēdētāja Daina Bordovska.
Tālākie viesi bija braukuši no Rīgas un Siguldas. Daudzi dalībnieki priekšnesumus īpaši festivālam gatavo vairākus mēnešus, pat gadu. Citiem šī bija iespēja pārbaudīt sevi pirms gaidāmajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
"Mēs braucam uz Viļāniem jau astoto gadu piedalīties festivālā, mums tie jau ir kā tradīciju svētki, kad mēs braucam ar lielo autobusu un autobuss vienmēr ir pilns. Tā ir iespēja atkal mums kopīgi paskatīties, ko citi ir jaunu iemācījušies, ko mēs paši varam parādīt cietiem. Galvenais, kas man patīk, ka šeit netiek neviens vērtēts, šeit mēs sevi pasniedzam, kā mākam, un nav pirmās vietas vai pēdējās, šeit mēs visi esam līdzvērtīgi," norāda Eva Viļķina, bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības "Cerību spārni" pārstāve.
Festivālā ikviens dalībnieks saņēma pelnītus aplausus, gardumus un dāvanas, taču vēl svarīgāks šeit bija kopā būšanas prieks un atziņa, cik būtiska ikvienam ir iespēja atvērties un paust savas emocijas dziesmā vai dejā.
"Es viņiem novēlu, lai nebaidās, lai droši kāpj uz skatuves, skatuve ir brīva. Lai nāk un kāpj!" teic festivāla dalībnieks no Rīgas Roberts Reingolds.
