"Sabiedrība, masu mediji un valsts iestāžu vadītāji bieži vien maldās, uzskatot, ka slīcēji ir pašnāvnieki vai alkohola lietotāji. Ja cilvēks lec uz galvas, salauž sprandu, tā vairs nav slīkšana un neietilpst noslīkušo statistikā. Arī pašnāvnieki neietilpst. 70% ir vīrieši vecumā no 35 līdz 50 gadiem. Bieži klāt ir bijis alkohols. Slīkoņu profils ir identisks visās Eiropas valstīs - 40 - 50 gadījumos ir iesaistīts alkohols. Mums ir maldīgs priekšstats par atpūtu pie ūdens, ka tas ir vienkāršs un bezatbildīgs pasākums," teic Platonovs.
Peldēšanas federācijas prezidents uzsvēra, ka svarīgs kritērijs ir infrastruktūra. Ja tiek iekārtota kvalitatīva un labiekārtota peldvieta, tad mazāks ir arī slīkšanu gadījumu skaits. "Mums ir 54 peldvietas, bet tikai pusē no tām ir tādi apstākļi, ka mēs varam runāt par to, ka šī ir laba un droša," teica Platonovs. Latvijā noslīkušo skaits ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. 2015. gadā noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 6,02 cilvēki.
Piektdien, 8. februārī, norisināsies diskusija “Ko nezinām par drošību pie ūdens". Diskusiju rīko Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar Mārupes novada domi, Latvijas Peldēšanas federāciju un “Elektrum Olimpisko centru” (EOC).
Diskusijā meklēs atbildes uz to, kādēļ Latvijā ir augsts noslīkušo skaits, kā arī tiks runāts par to, kā tiek apsaimniekotas publiskās peldvietas un peldbaseini.
