Medikamentu cenu griestus stingri nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tos veido vairāki faktori. Taču liela loma ir ražošanas un piegādes izmaksām, kuras tagad lielā mērā ietekmē gan augošās elektrības un gāzes cenas, kā arī degvielas izmaksas.
Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks Sergejs Akuličs gan skaidroja, ka zāļu cenu kāpums notiek ierastā ritmā – parasti tas ir zem 5% gadā, un tā ir arī šobrīd.
Taču kopumā nav noliedzams – tāpat kā citos sektoros, cenas nākas celt arī medikamentu ražotājiem.
"Zāļu cenas līdzīgi citiem produktiem kāpj inflācijas ietekmē, jo aug izmaksas saistībā ar zāļu ražošanu un citiem saistītiem procesiem, bet, ja godīgi, – esam analizējuši situāciju un nav tā, ka šogad šis pieaugums būtu lielāks nekā iepriekšējos gados," teica Akuličs.
Arī Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas vadītājs Valters Bolevics nenoliedza, ka šī brīža realitāte liek celt cenas, taču svarīgākais būtu valstij domāt, kā atbalstīt iedzīvotājus, lai medikamentu iegāde neradītu pārlieku lielu slogu.
"Es domāju, tas būtu tikai loģiski, ja kompensējamiem medikamentiem katru gadu budžets būtu pieaugošs, minimums inflācijas pieaugums plus kāds 2–3% pieaugums, lai notiek kāda attīstība tirgū. Kompensējamajiem medikamentiem Latvijā mēs joprojām neesam atgriezušies pie pirmskrīzes rādītājiem, respektīvi, mums ir medikamentu grupas, kuras joprojām nav kompensētas pilnā apjomā, tā ka nevarētu teikt, ka mēs esam izpildījuši kaut elementāru mājasdarbu pret saviem cilvēkiem," viņš teica.
Taču šī brīža ražošanas izmaksu kāpums liek uzdot jautājumu – vai zāļu rūpnieki kādā brīdī nevērsīsies atbildīgajā ministrijā ar lūgumu celt stingri noteiktos zāļu cenu griestus?
Veselības ministrijā skaidroja, ka līdz šim uzņēmēji pie ministrijas ar šādu jautājumu nav vērsušies un vismaz šobrīd ministrijas plānos nav paredzēts pārskatīt cenu limitu.
Savukārt akciju sabiedrības "Repharm", kuras pārraudzībā ir gan aptiekas, gan zāļu lieltirgotavas, padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šmits atzina, ka gan aptieku, gan lieltirgotavu uzturēšanas izmaksas augušas, taču šobrīd iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, ka cenas ievērojami varētu augt jau minēto cenu griestu dēļ.
Šmits gan neizslēdza, ka farmācijas uzņēmumi varētu nākt kopā, lai situācijai meklētu risinājumu.
"Liekot kopā savus šī gada finanšu plānus, mēs rēķināmies, ka tātad pieaugums apkurei, degvielai un šādām lietām būs ap 40%. Attiecībā uz medikamentiem – šobrīd mums ir jāizdiskutē ar kolēģiem attiecīgajās asociācijās, un tad droši vien redzēsim, kur nonāksim, un tad varētu lemt par kādu rīcību," viņš teica.
Tikmēr Konkurences padome Latvijas Radio informēja, ka tirgus uzraudzība farmācijas jomā pēdējo reizi veikta 2019. gadā, jau toreiz konstatējot, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Tad arī izvirzīti vairāki ierosinājumi, bet šobrīd gan vēl nav analizēts, vai tie ņemti vērā. Tas arī neesot tuvākajos plānos. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina – aizvadītajā mēnesī veselības aprūpes pakalpojumu cenas cēlušās vidēji par 1,2%. Dārgāki kļuvuši arī farmaceitiskie produkti.
Iedzīvotāji par zāļu cenām
Elektrības, gāzes un degvielas cenu pieaugums ietekmējis ļoti dažādas nozares. Izdevumu kāpums ražošanā licis sadārdzināt arī medikamentu cenas. Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji gan viennozīmīgi nesaka, ka medikamentu iegādei nu tērē vairāk naudas. Rīgā, Āgenskalna mikrorajonā, cilvēku viedokļi dalās.
''Tās ir augstas. Tas ir punkts viens. Mēs regulāri pērkam uzturošos vitamīnus – un to, kas ir hroniskām lietām. Nu, visiem gribas, lai ir zemākas [cenas]. Pats par sevi saprotams. Visas cenas aug. Man, paldies Dievam, ir iespēja tam īpaši nesekot. Es īpaši… Cik prasa, tik maksāju."
''Parasti ir bijušas kaut kādas atlaides. Un tad arī lielāku iepakojumu pērk, tad sakarīgākas [cenas]."
Latvijas Radio: Bet tādu nopietnu cenu pieaugumu nenovēro?
Iedzīvotājs: ''Es neesmu pagaidām to manījis. Ne tā, kā ar pārtikas precēm.''
''Esmu sportists, tāpēc bieži pērku uztura bagātinātājus. Būtiskas pārmaiņas neesmu pamanījis, un vienmēr tās cenas ir bijušas augstas šiem uztura bagātinātājiem – ir daži centi jāpieliek klāt, bet nav tā, ka desmit eiro dārgāks palicis C vitamīns. Pārtikai tas ir redzams daudz vairāk."
''Gribat godīgi? Manas sirds zāles palika lētākas. Kaut kas paliek dārgāks, bet manas sirds zāles palika lētākas. Par to man prieks!"
''Esmu diabētiķe, man ir sirds [slimība], spiediens. Bet iztikt jau grūti. Ziniet, ir dažas [zāles] dārgākas. Iztikt jau nevar, bet kaut kā jau iztiekam. Tagad eju saņemt pensiju – 280 [eiro]. Un vēl zālēm [jāatliek]."
''Es parasti izvēlos aptieku, kurā ir uz doto brīdi atlaides kādiem medikamentiem, vai interneta aptiekā. Tur ir cenas lētākas."
Latvijas Radio: Bet tad, ja seko līdzi un mēģina skatīties, kur pirkt, tad nav tā, ka ļoti grūti?
Iedzīvotāja: ''Jā! Protams, ja ir kāda akūta situācija, tad jā – var just.''
