Nauris Zutis no Latvijas Zemnieku savienības (tā ir viena no ZZS veidojošām partijām) saraksta startējis pašvaldību vēlēšanās Ikšķilē. Tai pašā gadā, tai pašā sarakstā redzama arī bijusī labklājības ministre Ilona Jurševska. Tieši viņas laikā tika aizsākts tagad jau skandalozais „Ezerkrastu” projekts. SAC „Rīga” tolaik vadīja cita bijusī ZZS labklājības ministre – Iveta Purne. Savukārt projektu uzraudzīja Labklājības ministrijas VSIA „Šampētera nams”, ko vada vēl cita bijušā ZZS labklājības ministra Ulda Auguļa svainis Vitālijs Zoriks. Pats Zutis bieži redzēts arī ZZS Saeimas frakcijas telpās, kur viņš, kā pats saka, ejot uzzināt jaunumus frakcijā.
Tomēr tā vietā, lai uzņemtos politisku atbildību par šokējošajiem pārkāpumiem būvniecības procesā „Ezerkrastos”, vainīgo kā vienmēr nav. Un izskatās, ka vienīgais amatpersonu atbildības vērtētājs būs tiesībsargājošās iestādes. Labklājības ministrija šonedēļ lūgusi prokuratūrai izmeklēt iespējamu krāpšanu, kā rezultātā SAC „Rīga” nodarīti zaudējumi vismaz 300 000 latu apmērā. Ja amatpersonu vaina apstiprinātos kriminālprocesa ietvaros, tas ļautu tālāk vērst piedziņu arī pret konkrētiem atbildīgajiem.
Kanalizācijas akas, kuras it kā ir, bet kuru patiesībā nav. Radiatori, kuru ir par trešdaļu mazāk nekā vajadzētu būt, apkures katls ar neatbilstošu jaudu – tie ir tikai daži no faktiem, ko atklājuši neatkarīgi eksperti, pārbaudot veiktos darbus “Ezerkrastos”, SAC “Rīga” filiālē.
Ja ieskaita arī soda procentus un to, cik izmaksās darbu pārstrādāšana, valsts iestāde aprēķinājusi zaudējumus pat 700 tūkstoš latu apmērā. Par šādu summu iesniegta prasība „Info būves” maksātnespējas administratoram, bet administratora apstiprinātā summa ir 426 tūkstoši latu. Summa ir tuva tai, cik viena sociālās aprūpes centra filiāles uzturēšana gada garumā.
“Ezerkrastos” šobrīd jau vajadzēja dzīvot 180 aprūpējamiem cilvēkiem. Tā vietā komplekss joprojām ir aiz slēgtiem vārtiem, tiek tērēta nauda objekta apsardzei un apkurei, bet aprūpes centra iemītnieki dzīvo citās filiālēs lielā saspiestībā.
Pusotru miljonu latu vērtie celtniecības darbi kompānijai “Info būve” bija uzticēti 2011.gada rudenī. Un izskatās, ka SAC „Rīga” “Info būvei” ļoti uzticējies, jo jau uz to brīdi publiskajā telpā bija pieejama informācija par uzņēmēja pieļautajām kļūdām un nespēju pildīt saistības, piemēram, renovējot četras izglītības iestādes Salaspilī. Publiskās sūdzības bijušas arī par citu projektu īstenošanu. Bet pērn pavasarī Konkurences padome pieķēra „Info būvi” par neatļautu vienošanos ar citu uzņēmēju.
Toties sociālās aprūpes centrs “Rīga” laikam jau cerēja uz brīnumu. Nav izslēgts, ka cerības rožainākas padarīja fakts par Zuša ciešo saistību nozares politisko vadību. „Varbūt jaunajai komandai nebija tik dziļas pieredzes, bet mēs tomēr raudzījāmies pieejamajās datu bāzēs, un nekas neliecināja par būtiskiem riskiem," atklāj Purne. Tomēr, tā kā darbi uz priekšu gāja, Purnes ieskatā nebija iemesla radikālu lēmumu pieņemšanai.
Tomēr pagājušajā vasarā, vēl nebeidzoties pirmās kārtas darbiem, noslēgts jauns līgums – par otro kārtu. Pa šo laiku centram “Rīga” bija nomainījusies vadība. Tomēr jaunā baidījusies saistības pārtraukt, bažījoties, ka pirms ziemas ēka paliks bez jumta un apkures. Interesanti, ka šajā brīdī uzņēmējam jau bija sākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Un no tā redzams, ka firmai valsts pasūtījums vajadzīgs kā ēst, lai varētu nosegt citas saistības.
Ņemot vērā, ka pirmo kārtu nav iespējams pabeigt bez otrās kārtas darbiem, arī ņemot vērā to, ka uz to brīdi nebija formāli pamata atteikumam, ņemot vērā, ka līgums jau bija saskaņots ar uzraugošo LM, nebija pamats uzskatīt, ka šie nosacījumi, kas tur iekļauti, varētu būt apdraudoši.
Tiesa gan – neatbildēts paliek jautājums, kā varēja nepamanīt nepadarītos darbus un pieņemt to, kā dabā nemaz nav. Būvuzraudzību šajā objektā viena Labklājības ministrijas iestāde bija uzticējusi citai – SIA “Šampētera nams”. Tās valdes loceklis Vitālijs Zoriks uz “De facto” jautājumiem atbild tikai rakstiski un tajās norāda uz to, ka “Šampētera namam” ar aprūpes centru “Rīga” šobrīd pastāv līgumisks strīds par atbildības apmēru, vainu un zaudējumiem. Lai arī viņš neizslēdz būvuzrauga negodprātīgas rīcības iespēju, tomēr esot jāvērtē visu iesaistīto pušu atbildība.
“Fakts par kanalizācijas akām un radiatoriem ir aizdomīgs – nav saprotams, kā būvuzraugs un vēl četri VSAC “Rīga” pārstāvji, kas parakstījuši konkrētos dokumentus, nepamanīja, ka akas nav izbūvētas un radiatori trūkst”.
Tiesa gan, “Šampētera nams” tagad apliecina to, uz ko norādījuši neatkarīgie eksperti – tehniskais projekts bijis ar apšaubāmiem kvalitātes risinājumiem. Viens no tā autoriem ir arī ar "Info būvi" cieši saistīta kompānija "MN Īpašumi", ko apliecina Konkurences padomes ziņojums. Kāpēc tas viss ir pieļauts un kurš par to atbildīgs, neviens nesteidz atbildēt. Bet Labklājības ministrija lūgusi prokuratūrai izvērtēt, vai nav notikusi krāpšana, un pieļauj arī prasības vēršanu pret būvuzraugu.
„Mēs lūdzam izmeklēt tiesībsargājošās iestādes, vai nav likuma pārkāpumi, ka vienojoties šīm pusēm – būvuzraugam ar būvnieku par šiem neveiktajiem darbiem. Mums atliek cerēt uz izmeklēšanas raitu gaitu. Un, ja pierādītos ļaunprātības, tad būtu iespēja vērsties arī pret konkrētajām personām gan krimināltiesiski, gan uz šī lēmuma pamata – civiltiesiski,” raidījumam „De facto” saka Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Līgumi ar “Info būve” rudenī lauzti, bet janvārī tai sākts maksātnespējas process. “Info būves” pārstāvis Zutis ar īsziņas starpniecību “De facto” pavēstīja, ka komentārus nesniegs. Administrators atzinis sociālā aprūpes centra prasību par 426 tūkstošiem latu. Tomēr, tā kā visu kreditoru prasības sasniedz divus miljonus latu, valsts iestādei kā nenodrošinātam prasītājam nav gandrīz nekādu cerību no “Info būves” atgūt savu pusmiljonu.
Bijusī VSAC vadītāja Purne uzskata: „Ir ļoti grūti, ārkārtīgi grūti, komentēt šajā sakarā. Kamēr mēs kopā strādājām, nekas neliecināja par būtiskām novirzēm.”
“Uzskatām, ka VSAC “Rīga” (..) būtu jāvēršas pret būvuzņēmēju, kuram ir pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus. Iespējams, ir jāizvērtē arī citu būvniecības procesa dalībnieku atbildība, taču to var izdarīt tikai kompetentās institūcijas vai tiesa,” raidījumam „De facto” raksta VSIA “Šampētera nams” valdes loceklis Vitālijs Zoriks.
Esošā SAC vadītāja Mercalova gan uzskata, ka atbildīgi ir vairāki cilvēki un institūcijas, bet viņa pati atnākusi uz SAC „Rīga” brīdī, kad darbiem jau bija jābūt pabeigtiem.
Labklājības ministrija tagad ir sprukās – objektu nepabeigt tā nevar, jo tad nāksies zaudēt ieguldītos Eiropas fondu līdzekļus. Bet pabeigšanai būs jāmeklē papildu nauda. Tikmēr aprūpējamie cilvēki turpina dzīvot tādos apstākļos, kas izsaukuši pārmetumu virkni no tiesībsarga puses.
