Latvijā 66% iedzīvotāju mitinās dzīvokļos, nevis privātmājās. ES statistikas dati par 2019. gadu liecina, ka vidēji ES 46,1% iedzīvotāju apmetušies dzīvokļos.
Kopš 2005. gada, no kura par Latviju tiek vākta statistika, proporcijas starp dzīvokļos un mājās dzīvojošajiem ir maz mainījušās – 3,5% robežās par labu mājām.
Dati parāda, ka pilsētās situācija nav īpaši mainījusies, bet iedzīvotāju daļa, kas dzīvo dzīvokļos lielu pilsētu nomalēs un mazās pilsētās palielinājusies līdz 11,7% (15 gadu laikā palielinājums gandrīz sešas reizes).
Kopš 2005. gada krasi samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo dzīvokļos laukos (no 27,7% uz 15%).
34,8% eiropiešu dzīvo savrupmājās, bet rindu mājās – 18,5%. Latvijā situācija ir atšķirīga: valstī uzcelts ļoti maz rindu māju, tādēļ individuālās mājas veido 34%.
Statistika parāda, ka jaunu mājokļu būvniecība visaktīvākās ir mazās pilsētās un lielu pilsētu nomalēs: tur dzīvojamo ēku īpatsvars pieaudzis no 0,1% līdz 7,4%.
Neskaitot Latvijas iedzīvotājus, dzīvokļos daudz dzīvo arī Spānijā (65%) un Igaunijā (61%). Vismazāk dzīvokļos apmetušies Īrijā (8%) un Nīderlandē (21%).
"Eurostat" dati liecina, ka 67,1% Latvijas iedzīvotāju mitinās mājokļos, kas viņiem pieder un nav apgrūtināti ar hipotekārajiem kredītiem. Vēl 13,1% dzīvo savā mājoklī, kas iegādāts, ņemot kredītu. Īres (ieskaitot pašvaldības mājokļus) īpatsvars Latvijā veido 19,7%. Tajā pašā laikā – tikai 7,7% mājokli īrē par tirgus cenām.
Lietuvā, Igaunijā un Austrumeiropā to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo savās mājās, ir lielāks nekā vidēji Eiropā, atzīmē "Eurostat".