Taču arī 2016.gada Latvijas rādītāji ir augstāki par vidējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem, kas ir 11,1%.
Jaunākais “Eurostat” datu apkopojums par 2016.gadu apskata, cik lielu daļu no ikmēneša budžeta ģimene tērē konkrētām vajadzībām – pārtikai, mājoklim, apģērbam un apaviem un tml.
1996.gadā divas pozīcijas – pārtika (32%) un mājoklis (18,5%) – “apēda” pusi no Latvijas vidējās mājsaimniecības budžeta. Trešā lielākā izdevumu pozīcija bija alkohols – Latvijas iedzīvotāji “nodzēra” 10,9% no ienākumiem. Personīgā transporta uzturēšanai vidēji tērēti 7,1% no budžeta. Neviena no citām izdevumu pozīcijām nesasniedza pat 4%.
Līdzīga situācija bija arī kaimiņvalstīs: Igaunijā vidējā mājsaimniecība pārtikai mēnesī tērēja 24,5%, bet Lietuvā – 37,1%, mājoklim Igaunijā tērēja vidēji 18,8%, bet Lietuvā – 19,2%. Taču “nodzēra” kaimiņvalstu iedzīvotāji krietni mazāk – Igaunijā alkoholam tērēja vidēji 7% no mēneša ienākumiem, bet Lietuvā – 8,6%.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2016.gadā visvairāk alkoholam tērēja igauņi. Alkoholam atvēlētās naudas īpatsvars 20 gadu laikā pieaudzis līdz 8,5% no mēneša ienākumiem, bet Lietuvā un Latvijā tas samazinājies – attiecīgi līdz 6,4% un 7,9%.
Tiesa, šie rādītāji ir krietni lielāki nekā vidēji ES, kur alkoholam atvēl 3,9% no mēneša ienākumiem. Baltijas valstis ir līderos līdz ar Luksemburgu, kur alkoholam atvēl 8,5%, Čehiju (8,4%), Ungāriju (7,6%) un Poliju (6,1%). Zemākais rādītājs visā ES ir Vācijā, kur alkoholam vidēji mājsaimniecība tērē 3,2% no mēneša budžeta.
Tikmēr tēriņi pārtikai visās trijās Baltijas valstīs arī 2016.gadā aizvien ir lielākā mājsaimniecības izdevumu pozīcija.
Latvijā mēnesī pārtikai vidēji atvēlēja 16,5% no ienākumiem, Lietuvā - 20,6%, bet Igaunijā - 18,7%. Salīdzinot ar citām ES valstīm, tas ir augsts rādītājs, vien Bulgārijā pārtikai atvēl 17,9%, bet, piemēram, Nīderlandē - 8,2%, Vācijā - 9,4%, bet Dānijā - 10,1%.
Mājoklim atvēlēto izdevumu īpatsvars Baltijas valstīs 2016.gadā gan vairs nebija līdzīgs – Latvijā tas sasniedza 21,2%, Igaunijā - 17,6%, Lietuvā - 15,6%. Tiesa, visās trijās valstīs šis rādītājs ir zemāks, nekā vidēji ES (24,5%). Lielākais mājokļa izdevumu īpatsvars ir Dānijā (29,1%), Somijā (28,4%) un Lielbritānijā (27,1%).
20 gadu laikā igauņi kļuvuši par līderiem izdevumos apģērbam un apaviem, atvēlot tam 6,8% no mēneša ienākumiem. Otrajā vietā ir Itālija (6,2%), tai seko Austrija (6,1%), Lietuva (5,9%) un Latvija (5,8%). Bet vidējais ES rādītājs ir 4,9%.
Rus.Lsm.lv apskatīja Starptautiskā Valūtas fonda datu bāzi “World Economic Outlook Database”. Lai gan iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nav tas pats, kas reālie ienākumi, šie rādītāji parasti ir cieši saistīti, un, pat ņemot vērā kopumā salīdzinoši zemās cenas Baltijā, Starptautiskā Valūtas fonda dati liecina, ka atšķirība starp “veco” un “jauno” Eiropu joprojām ir būtiska un samazinās ļoti lēni.
