«Eurostat»: Gandrīz pusi ar dažādām slimībām mirušo Latvijā varēja glābt

Gandrīz katru otro nāves gadījumu, ko izraisīja dažādas slimības, Latvijā varētu novērst, ja veselības aprūpes sistēma valstī strādātu labāk, un līdz ar to pēc novēršamo nāves gadījumu skaita Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) līderiem, sliktākā situācija ir tikai Rumānijā, aplēsis “Eurostat”. 

2013.gadā ES valstīs miruši 1,7 miljoni cilvēki vecumā līdz 75 gadiem, un aptuveni 33,7% jeb 577 500 letālos gadījumus var uzskatīt par priekšlaicīgiem, no tiem varētu izvairīties, ņemot vērā mūsdienu medicīnas iespējas, liecina “Eurostat” publicētais pētījums.

Terminoloģija

Novēršamā nāves gadījuma koncepcija balstās uz ideju, ka no dažiem letāliem gadījumiem noteiktā vecumā no noteiktām slimībām ir iespējams izvairīties – nāve neiestājas šajās saslimšanas stadijās, ja pacients savlaicīgi saņem efektīvu medicīnisko palīdzību.   

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu zemākie priekšlaicīgo nāvju rādītāji ir Francijā (23,8%), Beļģijā (27,5%) un Dānijā ( 27,1%).  Eiropas Savienības vidējais līmenis ir 33,7%.

Latvija sarakstā ierindojas priekšpēdējā vietā (48,5%), un sliktāka situācija ir tikai Rumānijā (49,4%).

Arī Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir sliktāki nekā vidēji ES, taču labāki nekā Latvijā. Lietuva ir par vienu vietu augstāk nekā Latvija ar 45,4% priekšlaicīgo nāves gadījumu, bet Igaunija par trīs vietām augstāk ar rādītāju 42,5%.

Galvenais novēršamo nāves gadījumu iemesls ir sirdstriekas (vidēji ES tie ir 32%),  insulti (vidēji ES – 16%), kolorektālais jeb zarnu vēzis (12%) un krūts vēzis (9%). 

Pētījumā norādīts, ka šie rādītāji gan nav vienīgais veselības aprūpes sistēmu novērtējuma kritērijs, taču dod ieskatu to darbībā.

Par problēmām Latvijas veselības aprūpes sistēmā runā jau sen. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris iepriekš paziņoja, ka nepieejamas un nepienācīgas veselības aprūpes dēļ ik gadu valsts zaudē aptuveni 1500 cilvēku darbspējīgā vecumā.

Finansējums veselības aprūpes nozarei nav pietiekams. Tai uz budžeta deficīta rēķina nākamgad varētu piešķirt papildus 35 miljonus eiro, taču premjers vispirms pieprasa nozares auditu un nepieciešamo reformu plānu.

 Veselības ministrija risinājumu redz tās izstrādātā rīcības plānā. Tas paredz mainīt naudas plūsmu veselības sistēmā, ārstu atalgojumu un procedūru skaitu, par kurām valsts tiešām var atļauties maksāt. Šim plānam 1.jūlijā ir jāgūst valdības atbalsts. 

Tāpat ir spriests par obligāto veselības apdrošināšanu, kas varētu balstīties uz strādājošo un darba devēju ikmēneša iemaksām.
 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti