"Esmu 44 gadus vecs divu bērnu tēvs. Viss sākās aprīlī, kad es aizbraucu pamakšķerēt. Un tajā dienā es nenoķēru nevienu zivi, bet atgriezos ar zilumu zem acs. Parādījās vienkārši maziņš zilumiņš," skaidro Latvijas Onkoloģijas centra hematoloģijas nodaļas pacients Kaspars Balodis, kuram diagnosticēta reta slimība – viņa organisms būtībā rada dzīvības procesu nodrošināšanai nepiemērotas asinis. Šobrīd Kasparam Balodim hematoloģijas nodaļa jāapmeklē reizi nedēļā vai divās. Katru reizi ir nepieciešamas donoru ziedotās asinis, bez kurām viņš nevarētu dzīvot.
"Principā es esmu ticis pie jaunas atkarības – es esmu atkarīgs no saziedotajām asinīm,"
Kaspars Balodis neslēpj – lai arī viņš atrodas slimnīcā un zina, ka mediķi dara visu, kas viņu spēkos, tas, ka asins krājuma trūkst, rada spriedzi.
No donoru asinīm atkarīgs ir arī Ivars Dukaļskis:
"Ja ne donori, manis nebūtu sen jau. Tas ir vienīgais veids, kā es varu turpināt dzīvot."
Viņš atklāj, ka diezgan bieži nedabū savas grupas asinis, un tad mediķi izlīdzas ar 0. asinsgrupas asinīm: "Reizi dzīvē es esmu piedzīvojis, ka tiešām man vajag un to [asiņu] nav. Vienkārši nav. Un gaidi. Turi īkšķus – izdzīvosi līdz tam momentam vai nē."
Abi kungi lūguši gan draugu, gan radinieku palīdzību un visi, iespēju robežās to arī sniedz, taču asinis var ziedot ierobežotā daudzumā un ne visi vienmēr var izpalīdzēt, tādēļ abi hematoloģijas nodaļas pacienti aicina sabiedrību apzināties, cik svarīgi ir ziedot asinis, lai varētu palīdzēt gan hroniskiem pacientiem, gan arī gadījumos, kad asins pārliešana ir nepieciešama pēkšņi un negaidīti.
Ivars Dukaļskis vēl aicina izveidot plašāku asins ziedošanas punktu tīklu ārpus Rīgas, jo pats dzīvo Siguldā un tur izbraukumu laikā ziedot asinis var salīdzinoši reti, bet saviem draugiem un tuviniekiem lūgt katru reizi doties uz Rīgu esot grūti.
Latvijas Onkoloģijas centra cilmes šūnu transplantācijas nodaļas vadītāja Ilze Trociukas uzsver –
"asinis ir nenovērtējami svarīgas dažādu asins slimību pacientu ārstēšanā. Bez tām vienkārši nevar, jo nav ar ko tās aizvietot. Un asins bankai esot tukšai ir jāpieņem smagi lēmumi".
Viņa skaidro: "Nu, diemžēl, tas tā arī notiek, ka daktere no asins kabineta dod informāciju, ka tik un tik masas vispār ir saņemtas mūsu klīnikā, un tad mums ir jāizlemj, kuram ir tā teikt – lielākas indikācijas. Tas nav vienkārši. Izskata tās indikācijas, kam ir tās prioritārās un kas var nedaudz – pāris stundas vai diennakti pagaidīt."
Šobrīd asinis dodas nodot arī nodaļas medmāsas, lai trūkumu kaut kā mazinātu, taču ilgtermiņā ar to izlīdzēties vienkārši nav iespējams.
Tādēļ katram iedzīvotājam par spīti labajam laikam un vasaras plāniem būtu svarīgi apzināties, cik asins ziedošana ir svarīga, lai glābtu cilvēku dzīvības un tam atveltīt dažas minūtes sava laika, jo, kā norāda Trociukas – absolūti neviens nevar zināt kurā brīdī līdzcilvēku palīdzība var būt nepieciešama mums pašiem.
