Kaut arī Eiropas Savienība un NATO pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk, Eiropas Komisijas un Ziemeļatlantijas alianses vadības kopīgā vizīte kādā no valstīm ir diezgan neparasta. Tas varētu norādīt, ka krīzei pie Baltkrievijas robežas ar Baltijas valstīm un Poliju ir dažādi aspekti, jo tas nav nedz skaidrs militārais uzbrukums, nedz arī standarta migrācijas krīze.
To izcēla arī premjers Krišjānis Kariņš.
„Šajā laikā ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienības un NATO valstis turas kopā. Ja Krievijā vai Baltkrievijā ir bijusi doma, ka ar šādiem apdraudējumiem varētu saskaldīt vai nu Eiropas Savienību vai NATO valstis, tad mēs redzam, ka notiek gluži pretējais,” norādīja Kariņš.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena iepriekš ir izteikusies, ka Eiropas fondu naudu nevar tērēt dzeloņstieplēm. Tā esot sena Eiropas Savienības nostāja. Bet šos līdzekļus var izmantot dažādas tehnikas iegādei, kas arī ir vajadzīga robežas patrulēšanai. Leiena arī atkārtoja, ka ir trīskāršota Baltijas valstīm un Polijai pieejamā summa robežas patrulēšanai.
”Latvija ir atbildējusi uz šo hibrīduzbrukumu ļoti humāni, bet vienlaikus stingri. Eiropas Savienība turpina stāvēt jums līdzās. Tas mums ir ļoti svarīgi. Tas, piemēram, ietver atbalstu ar ekipējumu, lai palīdzētu veiksmīgāk patrulēt robežu ciešā sadarbībā ar mūsu aģentūrām. Kā jau es esmu teikusi, mēs trīskāršojam naudas summu, kas šajā un nākamajā gadā būs pieejama Latvijai, Polijai un Lietuvai robežas patrulēšanai. Šī summa kopumā sasniedz 200 miljonus eiro,” uzsvēra Leiena.
Savukārt Kariņš piebilda, ka robežsargu ekipējums un tehnoloģijas maksā pat dārgāk nekā žogs. Tādēļ valdība varēs lietderīgi ieguldīt Eiropas līdzekļus.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva iepriekš ir izteikusies, ka viņa vēlētos panākt izmaiņas arī Šengenas zonas noteikumos, lai īpaši atrunātu tādas situācijas kā pašlaik notiek uz Baltkrievijas robežas. Pēc Golubevas vārdiem, likumos būtu jānošķir gadījumus, kad cilvēki bēg no kara, no situācijām, kad viņi tiek speciāli nogādāti pie bloka robežas, lai radītu spiedienu uz Eiropas Savienību. Pagaidām bloka valstu vidū vēl nav vienprātības par šo ideju.
For der Leiena apliecināja, ka Šengenas noteikumi līdz gada beigām tiks pārskatīti un tie došot valstīm lielāku rīcības brīvību atsevišķos jautājumos. Bet sīkākās detaļās viņa neiedziļinājās.
Tā kā dezinformācija ir viena no hibrīduzbrukuma sastāvdaļām, Eiropas Savienība un NATO plāno ciešāk sadarboties tās apkarošanā. Šim mērķim tiks parakstīta kopīga deklarācija un darbā iesaistīts arī Rīgā esošais Ziemeļatlantijas alianses Stratēģiskās komunikācijas centrs.
Sarunas laikā tika apspriests arī notiekošais pie Ukrainas robežas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atkārtoti mudināja Krieviju samazināt spriedzi. Savukārt Kariņš pauda vēlmi palielināt NATO valstu karaspēka klātbūtni Baltijā.
