Latvijai ar Lielbritāniju ir būtiskas tirdzniecības attiecības – 2019. gadā Lielbritānija bija Latvijas sestais nozīmīgākais eksporta un 12. nozīmīgākais importa partneris. Noslēdzoties “Brexit” pārejas periodam, tirdzniecības nozarei laba ziņa ir gadu mijā panāktā vienošanās par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp ES un AK. Līgums paredz tirdzniecību bez kādiem tarifiem vai kvotām.
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa vienošanos vērtēja pozitīvi, taču atsevišķus sarežģījumus uzņēmējiem radīs vēl nesaskaņotie preču sertifikācijas jautājumi.
“Patlaban vēl nav savstarpēja preču sertifikācijas un testēšanas atzīšanas līguma starp ES un Lielbritāniju. Tad šī testēšana būs jāpielāgo un jāveic atkārtoti šeit vai citā ES dalībvalstī, kura nodrošina ES atzīto sefrtifikāciju,” norādīja Zariņa.
Eglīts skaidroja: “Produkti būs jāpārbauda un muitas uzraudzība tiem būs lielāka, ir jārēķinās, ka vienkārši aizbraukt un tur atdot šo preci tā vienkārši nevarēs, bet pie šīs situācijas nosacījumi ir labāki nekā ar līdz šim slēgtajiem līgumiem. Kā piemēru var minēt, ka saskaņā ar jaunajām likmēm bezvienošanās gadījumā gaļas vai piena produktiem būtu jāpiemēro tarifi virs 40% vai 25%. Bet līdz ar šo līgumu ir nulles kvotas un tirdzniecība turpinās notikt ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem.”
Eglīts skaidroja arī par jauniem izcelsmes pierādījumu nosacījumiem, kā piemēru minot zivju produktu apstrādātājus.
Proti, ja uz Lielbritāniju eksportējamo konservu ražošana tiek veikta Latvijā, izmantojot importētu izejvielu, būs jāpierāda izejvielas izcelsme.
“Tā kā mūsu konservu ražotāji eksportē produkciju uz Apvienoto Karalisti, šis būs jauns nosacījums un papildu prasība, kas var radīt apgrūtinājumus eksporta procedūru nodrošināšanā. Taču šāda veida prasības būs jāizpilda ne tikai Latvijas, bet gan visu ES dalībvalstu zivju produkcijas ražotājiem, kas izmanto importētas zivju izejvielas,” atzīmēja Eglīts.
Latvija uz Apvienoto Karalisti visvairāk eksportē tieši kokrūpniecībā saražoto produkciju. Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss norādīja, ka nozare veido aptuveni divas trešdaļas no Latvijas kopējā preču eksporta uz Lielbritāniju un 90% no kokrūpnieku eksportētās produkcijas ir būvmateriāli. Patlaban nozare ir droša par savām pozīcijām AK.
“Starptautiskais koksnes tirgus arī līdz šim nav bijis būtiski apgrūtināts ar kādām ievedmuitām vai kādām tamlīdzīgām lietām. Tā iemesla dēļ kanādieši, krievi vai baltkrievi, ja viņi būtu gribējuši mūs izstumt no Lielbritānijas tirgus, tad viņi to varēja mierīgi darīt arī pirms 31. decembra, bet tas nav noticis. Otrs iemesls, kāpēc mēs esam droši, ir tas, ka Lielbritānija ir importatkarīga koksnes produktos. Piemēram, skujkoku dēļu gadījumā viņi spēj saražot tikai vienu trešdaļu no tā, ko viņi ik gadu patērē,” atzina federācijas vadītājs.
Klauss norādīja, ka atšķirīgu standartu prasības arī kokrūpniekiem radīs izaicinājumus.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Astra Kurme apstiprināja, ka šobrīd atsevišķos jautājumos nav panākta vienošanās un sertifikācija, fitosanitārie noteikumi vai preču testēšana būs jāveic tāpat, kā tas patlaban jau notiek ar trešajām valstīm.
“Ļoti daudzas līguma sadaļas ir neskaidras tādā ziņā, ka mēs nezinām, kā tās tiks ieviestas, mums nav pieredzes, jo šis ir pirmais precedents, kad kāda valsts izstājas no ES. Līdz ar to daudzas lietas tiks, iespējams, koriģētas un uzlabotas laika gaitā.
Pie vienošanās līgumiem ir 17 deklarācijas, kas paredz vēl dažādus jautājumus, kuri ir neatrisināti, kā, piemēram, finanšu pakalpojumi ir joma, kurā ir milzīga neskaidrība
un pievienotā deklarācija nosaka, ka līdz martam būtu jāmēģina vienoties par to, kādi būs nosacījumi finanšu pakalpojumu jomā,” minēja Kurme.
Esošā vienošanās panākta, lai nodrošinātu nepārtrauktību tirdzniecībā un ekonomiskajās attiecībās. Par minētajām deklarācijām diskusijas noritēs jaunveidotā Lielbritānijas un ES sadarbības padomē.
KONTEKSTS:
Lielbritānija Jaungada naktī pameta Eiropas muitas ūniju un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija ES bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
Dodoties uz Lielbritāniju, ES pilsoņiem būs jārēķinās ar papildu nosacījumiem. Piemēram, bloka pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Lielbritānijā.
