"30 gadus senie notikumi joprojām rada nemieru mūsu un to cilvēku sirdsapziņai visā pasaulē, kas mīl brīvību," tā otrdien paziņojumā pauž ASV, vienlaikus aicinot Pekinu atbrīvot ieslodzītos cilvēktiesību un brīvības cīnītājus. Tjaņaņmeņa slaktiņa 30. gadadienu atceras visur brīvajā pasaulē, izņemot pašu Ķīnu, kas arvien par notikušo klusē arī kā par vēstures faktu.
Arī ES aicināja uz lielāku atklātību Tjaņaņmeņa slaktiņa lietā.
"Precīzi skaitļi par tiem, kas zaudēja dzīvību un tika aizturēti 4. jūnijā un tam sekojošajās represijās, tā arī nav apstiprināti un varbūt nekad nekļūs zināmi," teikts ES augstās ārlietu pārstāves Federikas Mogerīni paziņojumā.
"Atzīt šos notikumus un tos, kas saistībā ar Tjaņaņmeņa laukuma protestiem tika nogalināti un aizturēti, vai arī ir pazuduši, ir svarīgi nākotnes paaudzēm un kolektīvajai atmiņai," sacīts paziņojumā.
ES sagaida, ka tiem, kas ir aizturēti protestu dēļ un par to pieminēšanu, tiks nodrošināts taisnīgs tiesas process, pauda Mogerīni. Viņa arī aicināja atbrīvot sešus cilvēktiesību aktīvistus un advokātus, kas šobrīd atrodas apcietinājumā.
1989. gada 4. jūnijā Ķīnas armija nošāva simtus, iespējams, pat tūkstošus demokrātijas atbalstītāju protestu dalībnieku, kas piedalījās miermīlīgā demonstrācijā Pekinas Tjaņaņmeņa laukumā.
Ķīnā nav atļauts publiski apspriest 1989. gada 4. jūnija nakts notikumus, kad armija ar tankiem un bruņutransportieriem Pekinas Tjaņaņmeņa laukumā nogalināja protestētājus, kas pieprasīja demokrātiskas reformas un protestēja pret korupciju varasiestādēs.
