Eiropā arvien biežāk ģimeni veido dažādu valstu pilsoņi, un nesaskaņu gadījumā nereti cieš bērni. Vērojami arī bērna nolaupīšanas gadījumi, kad viens no vecākiem, otru nebrīdinot, bērnu aizved sev līdzi uz savu izcelsmes zemi.
Jautājumu par bērnu interešu aizsardzību vecāku pārrobežu strīdu gadījumā Eiropas Parlamentā aktualizēja maija sākumā, un šomēnes rasti vairāki iespējami risinājumi. Kā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, „viena no traumatiskākajām lietām bērnam ir redzēt, kā strīdas viņa vecāki. Ja šie strīdi noved pie tiesvedības ar pārrobežu dimensiju, Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt, ka tie tiek atrisināti pēc iespējas raiti un efektīvi.”
Jaunie noteikumi, pirmkārt, paātrinās tiesas un administratīvos procesus un nodrošinās bērna interešu ievērošanu. “Pirmkārt, mums ir jāpaātrina visas nepieciešamās procedūras. Iedomājieties situāciju, kādā nonāk bērni, kuru vecākiem ir pārrobežu strīds. Tās var būt situācijas, kurās bērnu ir nolaupījis viens no vecākiem, aizvedis bērnu uz savu izcelsmes valsti un prom no vietas, kur viņš ir uzaudzis. Otrkārt, ir jānodrošina tas, lai bērna viedoklis vienmēr tiktu uzklausīts. Bērni ir iemesls šai reformai, un viņi ir pelnījuši iespējami labākos apstākļus,” norāda Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova.
Iepriekš tiesvedības procesi vilkušies pusgada garumā, citreiz ilgāk. Tagad noteikts, ka tie jāatrisina 18 nedēļu laikā, kas būtiski ietaupīs arī naudu par juridiskajiem pakalpojumiem.
Bērniem arī tiks vaicāts viedoklis par iespējamu atpakaļatdošanu otram vecākam. “Bērnam ir jādod tiesības izteikt savu viedokli visu tiesvedības procesu laikā. Dalībvalstīm būs jāsadarbojas, lai iepazītos ar dažādu valstu nacionālo kārtību, kas nosaka, kā nodrošināt bērna uzklausīšanu. Piemēram, atsevišķās valstīs bērns runā tikai tiesā, bet citās valstīs bērnu uzklausa sociālais darbinieks, kas viņa teikto vēlāk paziņo tiesai,” saka Jourova.
Jau vēstīts, ka Latvija nav starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir ļoti augsts starptautisku laulību skaits. Tomēr arī Latvijā bijušas situācijas, kad viens no vecākiem aizved bērnu, otru nebrīdinot.
“Virzieni šī veida lietās ir divi. Bērnus vai nu ved uz Latviju no ārvalsts, vai no Latvijas uz ārvalsti. Šajās lietās mēs arī esam nosūtošā valsts, ka bērni pārsvarā tiek vairāk vesti prom no Latvijas. Tipiskas situācijas ir, ka bērna mamma ir tā, kura vienkārši paņem bez tēta piekrišanas un bērnu aizved, piemēram, uz Apvienoto Karalisti,” situāciju raksturo Tieslietu ministrijas pārstāvis Agris Skudra.
Patlaban Eiropas Savienībā ir apmēram 16 miljoni starptautisku ģimeņu. Starptautisko laulības šķiršanu skaits Eiropas Savienībā patlaban sasniedz 140 tūkstošus gadā. Kad šķiras starptautiski pāri, jāparūpējas, lai bērns var saglabāt attiecības ar abiem vecākiem un aizbildņiem, kas, iespējams, dzīvo dažādās Eiropas valstīs.
