LTV: Kādēļ Eiropas Komisija īsteno šādus ziņojumus un pēta likuma varas situāciju dalībvalstīs? Jo šķietami ja reiz kāda zeme ir Eiropas Savienībā, tad šajā ziņā visam vajadzētu būt perfekti.
Komisārs: Jau vairākus gadus mēs esam novērojuši, ka dažās dalībvalstīs mums ir īpaši jārūpējas par Eiropas Savienības pilsoņu pamatvērtībām, bet ir ļoti noderīgi izvērtēt situāciju visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā. Un, publiskojot šādu ziņojumu, no dalībvalstu reakcijas redzējām, ka ir iespējams īstenot reformas.
Ir vairāki gadījumi, kad mums ir bijis jāvēršas Eiropas Savienības tiesā. Piemēram, lai izvērtētu Polijas tiesu sistēmas neatkarību, mums ir bijis gadījums ar Ungāriju. Bet visa šī ziņojuma būtība ir, lai visās dalībvalstīs iedibinātu likuma varas kultūru.
Ziņojumā par Latviju Eiropas Komisija norāda uz vairākām lietām, kas būtu uzlabojamas. Piemēram, norāda uz problēmām, kas saistītas ar kriminālvajāšanu korupcijas lietās un to izlemšanu tiesās, kur tiesvedība joprojām bieži ir ilgstoša. Cik nopietni šie trūkumi ir?
Visās dalībvalstīs tiek uzlaboti centieni cīņā ar korupciju. Ir ļoti svarīgi, lai būtu skaidra definīcija likumā, kādos gadījumos personas ir jāsauc pie atbildības. Tagad Latvijā notiek process, lai ņemtu vērā ne tikai Eiropas Komisijas, bet arī no Eiropas Padomes Pretkorupcijas uzraudzības iestādes ieteikumus.
Jūsu parlamentā tagad notiek diskusijas par interešu konfliktu un regulējumu par lobijiem, lai būtu izgaismoti kontakti starp lobijiem, parlamenta deputātiem un valdību, kā arī par trauksmes cēlēju aizsardzību. Jā, šīs ir vairākas piezīmes, bet es arī gribu uzvērt, ka patiešām ir ļoti svarīgi, lai būtu nopietns ieguldījums jaunu likumu veidošanā, kā arī vairāk cilvēku un tehnisko resursu tām vienībām, kas cīnās ar korupciju. Latvijā es esmu redzējis ieguldījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs investīcijas turpinātos, jo
ir svarīgi ne tikai izdot likumu, bet arī ar īpašu dienestu darbu to ieviest dzīvē.
Pati esot žurnāliste es pamanīju, ka jūsu ziņojumā ir pausts satraukums, ka Latvijā arvien vairāk žurnālisti saskaras ar apvainojumiem un citiem mutiskiem uzbrukumiem, īpaši tiešsaistes vidē. Kādi šeit būtu Eiropas Komisijas ieteikumi?
Par laimi mēs Latvijā vēl neesam redzējuši fiziskus uzbrukumus žurnālistiem, taču ir valstis, kā, piemēram, Malta, kur 2017. gadā tika nogalināta žurnāliste Dafne Karuana Galīcija. Šāds gadījums ir bijis arī Slovākijā, un nesen žurnālistu nogalināja arī Grieķijā. Mēs cenšamies cīnīties pret šādiem gadījumiem un piedāvājam Eiropas Policijas biroja vai Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās palīdzību, lai tos izmeklētu.
Runājot par Latviju, jāteic, ka mēs ne tikai šeit, bet vispār Eiropas sabiedrībā un ne tikai attiecībā uz žurnālistiem interneta vidē novērojam naidīgu vēršanos pret publiskām personām. Un, protams, to vidū ir arī žurnālisti, turklāt biežāk – sievietes.
Tas, ko varam darīt, ir, izmantojot sociālo mediju platformas, cīnīties pret naida runu, gan vispār, gan to, kas vērsta īpaši pret žurnālistiem. Tādēļ tagad ir diskusijas par “Digitālo pakalpojumu likumu” Eiropas Savienības līmenī, kas noteiks pienākumu sociālo mediju platformām dzēst naidīgu saturu un naida runa būs krimināli sodāms akts. Bet mums ir jāizmanto arī citi līdzekļi, un
ir iespējams veidot likumu Eiropas Savienības līmenī, kas īpaši aizsargātu žurnālistus pret šādām situācijām.
Pilnu LTV interviju ar Eiropas tieslietu komisāru Didjē Reindersu klausieties LTV podkāstā. Intervija ir audio formātā angļu valodā.
