Trešdien Luksemburgā nolasītajā atzinumā viņa pielīdzināja aizliegumu pildīt pienākumus uz izmeklēšanas laiku ar faktisko atstādināšanu no amata, jo abos gadījumos Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus. Kokote uzskata, ka centrālās bankas prezidentu drīkst atstādināt no amata arī bez vietējās tiesas notiesājošā sprieduma. Tādā gadījumā Latvijas pārstāvjiem vajadzēja iesniegt Luksemburgā neapgāžamus pierādījumus Rimšēviča vainai, jo viņam pārmestie noziegumi ir patiešām smagi un paši par sevi var kalpot par pamatu aizliegumam pildīt pienākumus.
Latvijas puse tiesai iesniegusi tikai dažādu tiesībsargājošo iestāžu lēmumus, kuros ir aprakstītas Rimšēviča darbības un iespējamie pārkāpumi nevis pierādījumus kā tādus. Tādēļ ES Tiesa nevar pārliecināties vai Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanai no amata patiešām bija pietiekams pamats.
Ģenerāladvokāta atzinumus nav saistošs ES Tiesai. Tomēr vairumā gadījumu tiesnešu lēmums sakrīt ar ģenerāladvokāta sniegto analīzi. Turklāt šis ir pirmais gadījums, kad šī tiesa Luksemburgā vērtē kādas Eirozonas valsts centrālās bankas vadītāja atstādināšanas vai atlaišanas pamatotību.
Tiesā ar prasību bija vērsies ne tikai Rimšēvičs, bet arī Eiropas Centrālā banka, jo tā ļoti rūpīgi sargā savu neatkarību. Tā kā Rimšēvičam ir liegts pildīt arī Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa pienākumus, Frankfurtē izvietotā banka gribēja noskaidrot vai to var darīt bez tiesas sprieduma.
Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds sarunā ar Latvijas Radio atteicās komentēt ģenerāladvokātes atzinumu, jo vēl nebija ar to iepazinies.
Ģenerāladvokātu pienākumos ietilpst, ievērojot pilnīgu neatkarību, piedāvāt Tiesai juridiskus risinājumus viņiem nozīmētās lietās. ES Tiesa trešdien uzsāka Rimšēviča lietas apspriešanu, bet spriedums tiks pasludināts vēlāk.
Savukārt ES Tiesas tiesnesis Egils Levits aģentūrai LETA norādīja, ka lēmums lietā varētu tikt paziņots nākamā gada martā vai aprīlī.
KONTEKSTS:
KNAB šā gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Martinsons vēlāk tika atbrīvots, un viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
Savukārt Valsts policijas (VP) lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma pret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
