Tiesā pret Latviju vērsās Eiropas Komisija, kas iepriekš panākusi līdzīgus tiesas spriedumus vēl astoņām valstīm, kur bija šāda prasība.
"Ārī Latvija apmēram deviņus gadus cīnījās ar komisiju un tagad arī tiesvedības līmenī mēģināja pierādīt, ka notārs pilda valsts varas funkcijas, piemēram, laulības šķiršanu, līdz ar to pilsonības prasība ir attaisnojuma. Bet nu diemžēl tiesa lēma līdzīgi kā iepriekšējās lietās, ka tas ir pretēji brīvībai veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Un bez Latvijas ir vēl divas valstis, kur šāda prasība ir palikusi, bet šķiet, ka nebūs pārsteigums, ka arī šajās valstīs būs negatīvs lēmums," teica Latvijas valdības pārstāvis ES Tiesā Inguss Kalniņš.
Nemainīga gan joprojām paliek prasība notāram prast valsts valodu, tāpēc Tieslietu ministrijā neprognozē, ka būtu gaidāms citu valstu notāru pieplūdums.