Otrdien Saeimas Sarkanajā zālē pusotru stundu tika skaidrotas izmaksas, kas saistītas ar gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē. Prezidentūras sekretariāts apgalvo, ka Latvija nav izšķērdīgāka par citām valstīm, jo mūsu valsts visus esošos un gaidāmos izdevumus esot apkopojusi vienuviet, bet citas valstis vairākas tēriņu pozīcijas nav ieskaitījušas, lai kopējais izdevumu skaitlis izskatītos mazāks.
„Es domāju, ka mēs ejam ļoti līdzīgi. Salīdzinot konkrētas izdevumu pozīcijas, es redzu, ka virknē pozīciju mēs esam arī taupīgāki kā lietuvieši un, varbūt, beigās tas velns arī nav nemaz tik melns, kā viņš arī šobrīd ir uzzīmēts. Es domāju, ka oktobrī mēs korekti varēsim salīdzināt, cik maksā kura prezidentūra,” norādīja prezidentūras sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa.
Lielākās izmaksas ir saistītas ar darbinieku algošanu un apmācību, lai viņi būtu gatavi vadīt starpvalstu sarunas un rakstīt dokumentus profesionālā angļu valodā. Šogad tam esot veltīts 21 miljons eiro.
Prezidentūras darbā tiks tieši iesaistīti 1140 valsts pārvaldes darbinieki. Pārsvarā viņi jau tagad strādā dažādās ministrijās un institūcijās. Tomēr uz prezidentūras pusgadu daudziem no viņiem būs jānoliek malā savus tiešos pienākumus un jāķeras klāt tikai dažādu Eiropas līmeņa darba grupu vadīšanai, kompromisu meklēšanai un topošo direktīvu izstrādei. Tādēļ šo cilvēku ikdienas darba veikšanai uz laiku tiks pieņemti aizvietotāji.
Ierēdņu skaits Latvijas pārstāvniecībā Briselē pieaugs gandrīz trīs reizes - no 57 uz 198. Daudzi no šiem cilvēkiem jau tagad ir Briselē. „Krīzes gados valsts pārvaldē personāls tika samazināts būtiski, dramatiski. Un tie cilvēki, kurus galvenokārt skāra šie samazinājumi, bija cilvēki, kuri strādā ar ES jautājumiem. Gatavojoties prezidentūrai šis robs vienā vai otrā veidā ir jāmēģina aizpildīt,” pauda Skujiņa.
Tāpat būtiski tēriņi saistīti ar dažādu Eiropas valstu politiķu un ierēdņu sanāksmju rīkošanu, nodrošinot šiem pasākumiem telpas un aprīkojumu, kā arī izmitinot viesus.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Elīna Siliņa uzskata, ka prezidentūras plānotie izdevumi ir pamatoti: „Es uzskatu, ka jā. Mums ir jāseko līdz kā tieši tiks tērēts tas, jo šie, pagaidām, ir budžeta, tātad ieplānotie cipari. Un mums diezgan maz ir skaidrības par 2015. gadu.”
Siliņa cer, ka prezidentūras organizatoriem izdosies iegūt pietiekami lielu finansējumu no Eiropas Komisijas. Tieši tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kas esot ļāvis Lietuvai iekļauties aptuveni 70 miljonos eiro. Tomēr ņemot vērā, ka šogad spēkā ir stājies jauns Eiropas Savienības budžets un rudenī būs jauna Eiropas Komisija, skaidri pateikt, kādu līdzfinansējumu varētu gaidīt no Briseles, šobrīd esot grūti pateikt.
