Visās ministrijās ierēdņi ir aizņemti ar prezidentūru, tāpēc Saeimai ir viegla dzīve - no valdības gandrīz nenāk jauni likumprojekti. Šādu viedokli pēdējā laikā nereti var dzirdēt no Saeimas deputātiem. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijas ministriem šajā pusgadā regulāri jāvada ES ministru sanāksmes gan Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan Briselē, bet atbalsta funkcijas pilda ministriju darbinieki. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne no "Vienotības" atzīst, ka tā ir, tomēr dažās jomās prezidentūra tomēr ir likusies sasparoties arī iekšpolitiski.
"Noslogojums ir milzīgs, tapēc savā ziņā rīcībpolitikas dinamika ir iepauzējusies, bet tai pašā laikā es uzskatu, ka, piemēram, mums ir bijušas tādas ļoti pozitīvas virzības," pauž Čigāne.
"Manuprāt, Eiropas Savienības izteiktā vēlme veidot enerģētikas savienību, lai nodrošinātu enerģijas avotu daudzveidību un arī neatkarību, tai skaitā no Krievijas, savā ziņā priekš mums ir darbojies kā tāds ļoti pozitīvs, veicinošs faktors, lai mēs arī paši izdarītu savus mājasdarbus, piemēram, gāzes tirgus liberalizācijā," skaidro Lolita Čigāne.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības stāsta - lai gan Latvijai prezidentūras laikā jābūt neitrālai un tā savas intereses nevar virzīt kā prioritāras, ir jomas, kurās prezidentūra mums ir palīdzējusi:
"Tā ir mūsu priekšrocība. Mēs vadām sanāksmes, mēs varbūt nevaram striktu viedokli izteikt, bet dienaskārtību mēs noteikt varam. Mēs esam dienaskārtībā likuši iekšā jautājumus, kas mums ir ļoti būtiski, ne tikai mums, protams, mēs to tā savtīgi nedarām, bet arī citām valstīm," uzsver Armands Krauze.
"Piemērs, ko mēs bieži paceļam lauksaimniecības jomā, ir jautājums par piena nozari. To dara kārtīgi, to dara mūsu ministrs, viņš ieliek pie citiem jautājumiem un izskata Briselē padomes sanāksmēs, kā rezultātā pat komisārs saka - jā, kopumā cenas Eiropā stabilizējas, bet ir izņēmums - Baltijas valstis, Somija, kur situācija nav tāda. Mēs varam to ietekmēt, mēs varam ietekmēt jau vesela reģiona ražotāju interesēs," norāda Armands Krauze.
Opozīcijas pārstāvis komisijā Sergejs Dolgopolovs no "Saskaņas" ir skeptiskāks. Lai gan prezidentūra ir laba pieredze valstij organizēt Eiropas mēroga pasākumus un laba skola ierēdņiem, tomēr domāt, ka Latvija nu ir palielinājusi ietekmi uz ES procesiem, esot naivi, uzskata Dolgopolovs.
"Atpazīstamība bez šaubām palielinās, bet to var salīdzināt ar "Jauno vilni" Jūrmalā. Līdz šim tas pasākums gāja regulāri, bija plaši atspoguļots medijos un tā priekš mums bija ne tikai bezmaksas reklāma, bet arī deva ienākumus budžetā valstij un arī cilvēkiem. Šeit drusku savādāk, šeit vairāk saistīts ar izdevumiem, nevis ar ieguvumiem. Ja mēs no finansiālā viedokļa vērtēsim, tas ir dārgs pasākums," norāda opozīcijas deputāts.
"Cilvēki jūt, ka mēs esam prezidējošā valsts, tikai sastrēgumstundās, tad patiešām izpaužas zināmas emocijas, biežāk negatīvas, nekā pozitīvas, bet to, ka būtu īpaša interese par to visu, to es neesmu jutis, manījis," saka Sergejs Dolgopolovs.
Arī Latvijas Reģionu apvienības deputāte komisijā Nelllija Kleinberga, kura vēl nesen bija Skrundas novada vadītāja, pauž nožēlu, ka ārpus Rīgas prezidentūra nav izjūtama, un ne bez vainas tur ir organizētāji.
"Man jāatzīst, ka cilvēki ārpus Rīgas 50 kilometru rādiusā jau pat vairs nezina, kas tā tāda prezidentūra un ko tur īsti dara. Man jāsaka, kā ir, jo labuma reāla, kaut vai finansiālais ieguvums, ko no šīs prezidentūras mēs varētu cerēt - reģionos varbūt izbraukumu konferences vai diskusijas, lai mūsu lauku uzņēmēji kaut ko no tā saņemtu, diemžēl vispār netika ievērtēts, katrā ziņā tik minimāli, ka tas nekādu pienesumu nav devis reģioniem, kas ir ārpus Rīgas," stāsta Nelllija Kleinberga.
"Skaidrojot vai runājoties ar cilvēkiem par Latvijas prezidentūru, es neesmu saņēmusi jautājumus, kā tur notiek, kas nozīmē, ka viņiem tas arī neinteresē. Viņus interesē ļoti praktiskas, ikdienišķas lietas - valsts drošība, veselība, izglītība un darbs. Prezidentūra patiesi nav viņu sarunās," uzsver Nelllija Kleinberga.
Tikmēr Lolita Čigāne pauž pārliecību, ka tagad nesāksies prezidentūras noslēguma gaidīšana. Atlikušie trīs mēneši būšot vēl intensīvāki, jo to laikā gaidāmi ļoti būtiski pasākumi, piemēram, Austrumu partnerības samits. Atslābt varēšot tikai pie Jāņu ugunskuriem. Tad arī varēs pateikt, cik lielā mērā ir īstenotas Latvijas prezidentūras izvirzītās prioritātes.
