Liepājas ezerā caur Tirdzniecības kanālu regulāri ieplūst jūras ūdens, tāpēc tā pļavās sastopamas daudzas iesāļai augsnei raksturīgas un arī retas augu sugas. Lai tās nenomāktu niedres, pļavas katru gadu ir jānopļauj. Liepājas pašvaldība to dara jau kopš 2005. gada, taču tikai pēdējos divus gadus par šīm pļavām no LAD saņem ES platību maksājumus.
"Nopļauj vairāk nekā 20 hektārus katru gadu. Tas izmaksā līdz 10 000 eiro. Lielāko daļu [izmaksu] sedz, pērn atguvām aptuveni 6 000 eiro," stāstīja Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece.
"ES tiešo maksājumu mērķis nav segt visus izdevumus zālāju apsaimniekošanā, tā ir kā piešprice. Nevaram lepoties ar lielākajiem tiešajiem maksājumiem, bet tie ar katru gadu pieaug.
2021. gadā kopumā citām ES valstīm tie samazināsies, bet Latvijā palielināsies," teica LAD Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis.
Savukārt Liepājas ezera otrā pusē – no Grobiņas novada pašvaldības iznomātajās Vītiņu pļavās saimniekojošais zemnieks Valdis Ķēde ar platību maksājumu pašreizējo apjomu ir ļoti apmierināts. Tiesa, bioloģisko daudzveidību šeit uztur nevis ar tehnikas un cilvēku resursu, bet gan ar savvaļas govju un zirgu palīdzību. Nomniekam savi līdzekļi jāiegulda tikai aploka labošanā un lopu piebarošanā skarbākos ziemas apstākļos.
Tomēr zemnieks pauž vēlmi, lai platību maksājumu piešķīrēji dotu naudu arī par to zālāju daļu, uz kuras aug lopu patvērumam atstātie koki.
“Elastīgāk jāpieiet. Par kokiem – šiem bērziem nemaksā, jo to ir vairāk par 50 uz hektāru, bet tā dzīvība zem viņiem tur ir," sacīja zemnieks.
LAD informē, ka Kurzemē ar katru gadu samazinās to lauksaimnieku skaits, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav izpildījuši nosacījumus platību maksājumu saņemšanai. Tas tiek skaidrots gan ar faktu, ka arvien vairāk tiek akcentēta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīme, gan arī ar lauksaimnieku vēlmi saņemt ES naudu.