Ministrijā tapušajā ierobežotas pieejamības dokumentā, kas nonācis “Panorāmas” rīcībā, norādīts, kāds ir pašreizējais likumiskais atbalsts patvēruma meklētājiem kopš ierašanās mūsu valstī līdz bēgļa statusa saņemšanai un kādas izmaksas tas veido.
Dokumentā teikts, ka iespēju robežās nepieciešams rast iespēju par lielāka atbalsta sniegšanu. Ar to domāta dzīvesvietas atrašana, pārkvalificēšanās, iegūtās izglītības atzīšana, darbā iekārtošana, valsts valodas apguve un integrācija par valsts budžeta līdzekļiem. Bet, ņemot vērā, ka šādi jautājumi nav Iekšlietu ministrijas kompetencē, tā nevar identificēt nepieciešamos budžeta līdzekļus šādu programmu izveidei un īstenošanai.
Tāpat ministrijas dokumentā norādīts, ka personām pēc bēgļa statusa saņemšanas pieeja medicīnas pakalpojumiem, izglītībai un vairākiem citiem sociālajiem pakalpojumiem tiek nodrošināta uz līdzvērtīgiem pamatiem kā Latvijas pilsoņiem.
Par 776 bēgļu uzņemšanu Latvija saņems vienreizēju maksājumu - 6000 eiro par katru, kopumā – vairāk nekā trīs miljonus eiro. Tos plānots tērēt personu pārvietošanas un uzņemšanas programmu izveidei, personāla apmācībai, infrastruktūras un pakalpojumu izveidei un tamlīdzīgiem mērķiem.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Valdības pieņemtais plāns paredz, ka Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija kā prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu.
Uz nepieciešamību vienoties par Latvijas pozīciju šajā jautājumā trešdien norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš sarunās par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā iesaistījās pēc tam, kad varas partijas nespēja vienoties par Latvijas pozīciju. Prezidents arī ar rīkojumu uzdeva valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Latvija par papildu 526 bēgļu uzņemšanu lēma saistībā ar EK vadītāja Žana Kloda Junkera jaunāko bēgļu uzņemšanas plānu. Tas paredz, ka ES dalībvalstīm obligāti būs jāuzņem kopumā 120 000 bēgļu. Līdz ar to kopā ar 40 000 bēgļiem, kurus ES dalībvalstis iepriekš vienojās uzņemt brīvprātīgi, ES plānots dot patvērumu 160 000 cilvēkiem, kuri pamet savas mājas saistībā ar nemieriem savā mītnes zemē.
Tāpat vēstīts, ka valdība šā gada jūlija sākumā jau vienojās, ka Latvija divu gadu laikā brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Ņemot vērā Latvijas valdības jaunāko apņemšanos, Latvija ir gatava uzņemt kopumā 776 bēgļus.
