Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites ārlietu padomnieks Nerijus Aleksejūns informēja, ka nākotnē plānots sodīt personas, kas sekmējušas kiberuzbrukumus bloka teritorijā. Tomēr Beļģijas galvaspilsētā Briselē pieņemtais lēmums ir politisks un tas vēl jāapstiprina attiecīgajiem savienības dalībvalstu ministriem.
Līderi arī apliecinājuši galīgo atbalstu iniciatīvai noteikt sankcijas par ķīmiskajiem uzbrukumiem, un tas ļaus sodīt arī uzbrucējus Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Lielbritānijas pilsētā Solsberi. Tikmēr eksperti atgādina, ka aizvien biežāk tiek iegūta informācija par vairāku valstu, tostarp Krievijas atbalstītiem kiberuzbrukumiem. Nīderlandes amatpersonas oktobra sākumā paziņoja, ka aprīlī novērsts Maskavas kiberuzbrukums Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai.
KONTEKSTS:
Kiberuzbrukumi nav jaunums Latvijā. Pērn notika kiberuzbrukums e-veselībai, kas paralizēja šīs sistēmas darbu. Tas bija daļa no plašāka uzbrukuma, kas notika gandrīz vienā laikā vairākām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī ziņu aģentūrai LETA.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka vienlaikus ar e-veselības sistēmu kiberuzbrukumi tika vērsti arī pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu un Ministru kabineta mājaslapu. Uzbrukumi nebija sekmīgi, un tie nespēja paralizēt šo resursu darbu. Abu iestāžu sistēmas bija gana drošas.
Aizsardzības ministrija kopā ar CERT.LV cer izveidot tā dēvēto balto hakeru reģistru, kuri varētu testēt valsts informācijas sistēmas, meklējot tajās ievainojamības. Bailēs par iespējamu datu noplūdi citas iestādes nesteidz atbalstīt projekta virzīšanu.
