Šo likumprojektu, lai uzlabotu drošību uz Eiropas Savienības ceļiem, virza Eiropas Komisija. Eiropas Savienības iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāre Elžbeta Beņkovska uzsvēra, ka katru gadu uz Eiropas ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits ir ap 25 tūkstošiem. Lielākajā daļā šo negadījumu vainojams ir pats cilvēks, piebilda komisāre.
Pēc viņas domām, tikai ar šādu ātruma drošības palīgsistēmu, kura būtu obligāta, varētu panākt tādu pašu ietekmi, kāda tika panākta, kad pirmo reizi ieviesa drošības jostas. Tas automātiski nenozīmē, ka ātruma ierobežošanas palīgsistēma strauji bremzēs gadījumos, kad tiek pārsniegts ātrums, bet gan šajās noteiktajās vietās ierobežos automašīnas jaudu līdz maksimālajam atļautajam braukšanas ātrumam, ja vien pats transportlīdzekļa vadītājs to neizmainīs.
Arī daži Eiropas automobiļu ražotāji saredz priekšrocības ātruma ierobežošanai. Piemēram, "Volvo" šomēnes paziņoja, ka ierobežos automašīnām iespēju braukt ātrāk par 180 kilometriem stundā. Turklāt "Volvo" vadītājs bija izteicies, ka uzņēmums vēlas arī ieviest sistēmu, kura ierobežotu automašīnu ātrumu pie skolām un slimnīcām.
Tajā pašā laikā daudzas no komisijas idejām drošības speciālisti noraidīja. Piemēram, prasību, ka mašīnām obligāti jābūt arī negadījumu datu reģistratoram un aizmugurējai kamerai. Savukārt Eiropas Autoražotāju asociāciju māc bažas, ka Eiropas Savienībā nepastāv vienotas un standartizētas ceļazīmju norādes, tādējādi apgrūtinot sistēmai tās atpazīt. Savukārt, runājot par digitālajām kartēm, tajās ne vienmēr ir informācija par ātruma ierobežojumiem, kā arī šie dati ne vienmēr atspoguļo pašu aktuālāko informāciju, kāds ātrums šajās vietās ir jāievēro.
Līdz ar to pērn decembrī, ņemot vērā visus šos apstākļus, Eiropas Autoražotāju asociācija norādīja, ka šādu ātruma ierobežošanas palīgsistēmu nepieciešams ieviest pakāpeniski, lai dotu laiku pielāgot apkārtējo infrastruktūru.
