Neformālās padomes vadītājs, Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pēc sarunām norādīja, ka Eiropas Savienībai jau ir ilgtermiņa pretterorisma stratēģija, taču tai ir nepieciešami vairāki uzlabojumi.
Nesenie teroristu uzbrukumi Francijā liecina, ka centieni cīņai ar terorismu ir jāpastiprina nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī. Ar šādu uzsvaru sākas Eiropas Savienības iekšlietu ministru kopīgais paziņojums.
Dokumentā uzsvērts, ka terorisms, radikalizācija, teroristu vervēšana un finansēšana ir galvenie draudi Eiropas Savienības iekšējai drošībai, tomēr cīņā pret to būtiski ir saglabāt līdzsvaru starp drošību un pamattiesībām.
Ministri Rīgā diskutēja par radikalizācijas novēršanu, īpaši internetā un sociālajos medijos, par informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām, par nelikumīgas šaujamieroču aprites ierobežošanu un izsekojamību, kā arī par teroristu ceļojumu maršrutu identifikāciju un efektīvas Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra sistēmas nepieciešamību.
Par šo sistēmu jeb PNR runāja arī Eiropas Komisijas pārstāvis sēdē - migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.
„Mums ir jābūt proaktīvākiem, monitorējot aizdomīgas pārrobežu kustības un vācot informāciju, lai atklātu aizdomās turētos, pārrautu teroristu tīklus un sagrautu teroristu mēģinājumus,” pauda Avramopuls.
„Mums ir jāspēj paredzēt un novērst draudus. Tādēļ Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra direktīva ir nepieciešama, lai būtiski uzlabotu visu Eiropas iedzīvotāju drošību. Pēc nesenajiem traģiskajiem notikumiem Eiropas pilsoņi gaida, lai mēs virzītos uz priekšu šajā jautājumā. Ļaujiet man uzsvērt gatavību strādāt kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ko tagad vada Latvijas prezidentūra, lai izveidotu juridisku instrumentu, kas būtu efektīvs un respektētu pamattiesības,” sacīja komisārs.
Ministri ceturtdien sprieda arī par to, kā internetā konstatēt un dzēst teroristisku saturu. Šai jomā ir plānots sadarboties arī ar interneta nozari, taču uz precizējošu jautājumu, kas īsti ar to ir domāts, Avramopuls atbildi sniegt vēl nevarēja.
„Mēs nupat esam sākuši dialogu ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Dialogs ir sācies, un jauna tikšanās ļoti drīz notiks Briselē. Šobrīd mēs neesam tādā pozīcijā, lai nāktu klajā ar kādu paziņojumu. Tomēr viena lieta ir skaidra – mēs esam apņēmušies padarīt galu visiem līdzekļiem, ko atsevišķas grupas diemžēl izmantoja, lai radikalizētu cilvēkus. Mums tam ir paņēmieni, mums ir politiska griba, un tagad, kā jau es teicu, mums ir sākts dialogs ar interneta piegādātājiem, lai atrastu galīgo risinājumu šai problēmai,” norādīja Avramopuls.
Savukārt Kozlovskis apstiprināja, ka apspriedes laikā ir pārrunāta arī iespēja aizturēt ceļošanas dokumentus aizdomās par terorismu turētajiem, kas vēlas doties uz konfliktu zonām.
„Tas ir viens no administratīvajiem līdzekļiem, lai atturētu potenciālos kaujiniekus no izceļošanas no ES, lai viņi nevarētu pievienoties ārvalstu kaujiniekiem. Bet kopējais ES mehānisms vēl nav ieviests un nepieciešama arī tiesiskā bāze, tieslietu ministri apņēmušies to nopietni izskatīt,” sacīja Kozlovskis, norādot, ka dažas dalībvalstis šo sistēmu jau ieviesušas, bet tagad tiek domāts par kopēju ES mehānismu.
Piektdien par terorismu runās arī Eiropas Savienības tieslietu ministri, kas apspriedīs terorisma draudu novēršanas tiesiskos aspektus. Savukārt šodien pieņemtais paziņojums tiks izmantots arī Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sarunās, kas plānotas 12.februārī.
