Lai gan pētījuma autori norāda, ka Eiropas dalībvalstis aizvadītajā gadā ir kļuvušas vienotākas vairākos ārpolitikas jautājumos, runāt par patiesi kopīgu Eiropas ārpolitiku vēl ir pāragri. Tā ir vēl tikai tapšanas stāvoklī. Latvijas devumu Eiropas ārpolitikā pētnieki ir raksturojuši ar vārdu „slaists”, jo viņuprāt mūsu valsts nav aktīvi līdzdarbojusies vairākās kopīgās ārpolitikas iniciatīvās.
"Mēs zinām, ka no ekonomiskā viedokļa līdz krīzes sākumam Eiropa patiesi bija lielvara, spriežot pēc tās ekonomiskā svara. Bet bija tāds melnais joks (un kā jau ar melniem jokiem mēdz būt, tas bija ļoti tuvu realitātei), ka Eiropa bija ekonomiskais milzis, bet politiskais punduris. Tas nozīmē, ka Eiropas politiskā spēja, spēja ietekmēt citu lēmumus bija krietni neproporcionāla tai ietekmei, ko varētu sagaidīt no valstu grupas ar tik lielu apvienoto iekšzemes kopproduktu un tik lielu ekonomisko ietekmi. Bet pēdējos gados šis ekonomiskais milzis ir sapratis, ja ne to, ka viņam ir māla kājas, tad vismaz to, ka viņa pamati ir ļoti nopietni iedragāti," sacīja Vaira Vīķe-Freiberga
Prezentējot pētījuma rezultātus, Eiropas Ārlietu padomes (European Council on Foreign Relations) politikas analītiķe, pētījuma projekta līdere Suzi Denisone (Susi Dennison) atzīmēja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ES dalībvalstis biežāk ir rīkojušās vienoti attiecībā uz Ķīnu, Krieviju, Tuvo austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm. Līderi ārpolitikā ir bijušas lielās valstis - Vācija, Francija, Lielbritānija, tomēr salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šīs valstis bijuši mazāk aktīvas. Pētniece atzina, ka nākamajā gadā ir svarīgi saglabāt virzību uz saliedētāku rīcību ārpolitikā, lai audzētu kopējo valstu savienības politisko ietekmi.
Komentējot Latvijas situāciju, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Andrejs Pildegovičs atzina: „Baltijas valstu diplomātu izvirzīšana augstos ES amatos apliecina, ka Baltijas diplomāti ir gatavi kļūt par ES ārpolitikas veidotājiem. Tā piemēram, Lietuvas bijušais ārlietu ministrs Vigauds Ušackas (Vygaudas Ušackas) kļuvis par ES delegācijas vadītāju Maskavā, savukārt Latvijas diplomāts Pēteris Ustubs kļuvis par ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktoru, - esam līdztiesīgi spēlētāji ES ārpolitikas elitē." Komentējot Latvijas novērtējumu pētījumā, A.Pildegovičs atzina, ka nevar viennozīmīgi piekrist negatīvajam novērtējumam, jo katrai valstij ir savas prioritātes un arī ieguldījums ārpolitikas attiecību īstenošanā, kas netiek atspoguļots kopējā vērtējumā.
Pētījuma rezultātus diskusijas laikā komentēja arī LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Toms Rostoks, Tartu Universitātes pasniedzējs, politikas zinātnes pētnieks Viljars Vēbels (Viljar Veebel) un Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta lektors Vitis Jurkonis (Vytis Jurkonis). Ārlietu eksperti atzina, ka pētījums rosina diskusijas par ārpolitikas jautājumiem gan politikas veidotāju, gan pētnieku vidū, tomēr Baltijas valstu novērtējums nav viennozīmīgs. Vērtējums ir atkarīgs ne tikai no reālās valstu rīcības, bet arī no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, pieejamajiem līdzekļiem ārpolitikai, katras valsts prioritātēm un arī no tā, kā pētījumā tiek vērtēti kopējie valstu panākumi. V.Jurkonis minēja, ka valstis, kas novērtētas kā "slaisti", iespējams, ir spēcīgākas savu nacionālo interešu aizstāvībā.
Kā tika vērtēts ES dalībvalstu ieguldījums ES ārpolitikā? Pētījuma autori ES dalībvalstis iedalījuši trijās grupās – līderos, atbalstītājos un slaistos. „Līderi” ir devuši nozīmīgāko ieguldījumu noteiktu jautājumu risināšanā, kamēr „slaisti” nespēj vai nesniedz savu ieguldījumu Eiropas politikas veidošanā, traucē vai pat bloķē to. Līderu grupā iekļauta Vācija, Lielbritānija, Francija un Zviedrija, kamēr lielāko slaistu grupai pieder Grieķija, Rumānija, Spānija un Latvija.
Kāds ir Latvijas pienesums ES ārpolitikā un kā Latvija izskatās uz citu dalībvalstu fona? 2013. gada ziņojumā Latvija ir tikusi atzīmēta kā piederīga līderu grupai vienā no 30 ES ārpolitikas aspektiem, bet piecās kategorijās Latvija ir tikusi novērtēta kā slaists. Jāatzīmē, ka Latvija līdztekus Grieķijai, Rumānijai un Spānijai veido lielāko slaistu grupu (visas minētās valstis ir atzītas par slaistiem piecos ES ārpolitikas aspektos), kamēr Lietuva ir atzīta par slaistu četros, bet Igaunija tikai divos aspektos, turklāt Igaunija ir tikusi ierindota starp līderiem trijos ES ārpolitikas aspektos. Salīdzinājumam var minēt, ka 2012. gadā Latvija netika atzīmēta kā līderis nevienā ES ārpolitikas aspektā, un četros ES ārpolitikas aspektos tika ierindota starp slaistiem.
Kuros ārpolitikas aspektos 2012. gadā Latvija ir bijusi līderis/slaists? Vienīgais ES ārpolitikas aspekts, kurā Latvija ir tikusi atzīmēta kā līderis, ir atbalsts vīzu liberalizācijai ar ES austrumu kaimiņiem Moldovu, Ukrainu un Krieviju. Savukārt pie slaistiem Latvija ir pieskaitīta šādos jautājumos: ES stratēģiskā dialoga veidošana ar Ķīnu; cilvēktiesību aizstāvība Ķīnā; līdzdalība kopīgajos NATO un ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas projektos; spiediena izdarīšana uz Baltkrieviju ar mērķi sekmēt Lukašenko režīma liberalizāciju; atbalsts kopīgai nostājai attiecībā pret marķējuma ieviešanu Izraēlas okupētajās teritorijās ražotajiem produktiem.
Kā ir izmainījusies Latvijas piederība slaistu kategorijai kopš 2012. gada ziņojuma? Latvijas piederība neaktīvo valstu grupai ir piedzīvojusi ievērojamas saturiskas izmaiņas, jo pagājušā gada ziņojumā Latvija tika ierindota pie slaistiem galvenokārt pateicoties vājam atbalstam tiesiskumam, cilvēktiesībām un demokrātijai ES austrumu kaimiņvalstīs; zemai interesei par bada problēmu un krīzēm Āfrikas valstīs; attīstības sadarbībai atvēlētā finansējuma ievērojamam sarukumam. Nevienā no šiem jautājumiem 2013. gada ziņojumā Latvija vairs nav tikusi pieskaitīta pie slaistiem. Tiesa gan, atsevišķas vērtēšanas kategorijas ir tikušas nedaudz izmainītas, lai tās precīzāk atspoguļotu dažādas starptautisko attiecību aktualitātes.
