«Erasmus Plus» ļaus studēt arī ārpus Eiropas un palīdzēs ar banku aizdevumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Programma „Erasmus Plus" paplašinās jaunu cilvēku iespējas un turpmāk varētu piedāvāt studēt ne tikai Eiropas robežās, bet arī ārpus tām. Tas nozīmē, ka būs pieejami izdevīgāki aizdevumi no bankām un arī atbalstīts nepilna laika darbs tiem, kas devušies apmaiņā.

Eiropa tam atvēlējusi 15 miljardus eiro 7 gadu periodā, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekš. Programmas galvenais mērķis - uzlabot darba tirgus situāciju.

Mācību apmaiņas programma „Erasmus Plus" nākamos septiņos gados plānota kā iespēja cilvēkiem mācīties un doties pieredzes apmaiņā arī ārpus Eiropas - uz ASV vai Āziju. Tā ir iespēja uzlabot situāciju darba tirgū, uzskata parlamentārieši. Pašlaik Eiropā ir aptuveni divi miljoni brīvo darba vietu, un programmas uzdevums būtu uzlabot katra prasmes, lai šīs darba vietas tiktu aizpildītas.

Eiropas Parlamenta nodarbinātības un sociālo lietu komisijas locekle Minodora Kliveti skaidro, ka tā ir laba programma, jo sniedz lielākas iespējas skolēniem, studentiem un arī pieaugušajiem. „Tas ir kaut kas, kas var uzlabot Eiropas nākotnes darba tirgu. Šis eiropeiskais žests ir skaidrs un spēcīgs instruments, kas palīdzēs jauniem cilvēkiem atrast darbu," uzskata Kliveti.

Šoreiz ieplānoti arī vairāki praktiski risinājumi, piemēram, izdevīgi aizdevumi no bankām, lai būtu drošības sajūta, dodoties mācīties uz citu valsti. Tam plānots tērēt 15 miljardus eiro 7 gadu laikā, kas par 40% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kliveti uzsver, pirmais un galvenais šķērslis studēšanai ārzemēs, ir tieši naudas trūkums.

„Protams, ka robežas vairs neeksistē. Bet jauniem cilvēkiem joprojām ir problēmas ar naudu. „Erasmus Plus" palīdz iegūt izdevīgus aizdevumus no bankām, lai dalībnieki varētu sevi uzturēt. Tāpat arī var būt palīdzība ar nepilna laika darbu, ko dotu sadarbības uzņēmumi, kamēr studenti mācās. Tie ir praktiski risinājumi, ko piedāvā programma," norāda Kliveti.

Kliveti uzsver, ka Eiropai trūkst stratēģijas par to, kas notiks ar darba tirgu ilgākā laika periodā. Svarīgi ļaut jauniem cilvēkiem savā starpa sazināties un runāt par vakancēm, un darba tirgus saitēm dalībvalstu vidū jābūt spēcīgākām.

Eiropas Parlamenta deputāte no Rumānijas Renāte Vēbere norāda, ka daudzas lietas atkarīgas no katras dalībvalsts un augstskolas. Viņa uzsver, ir jābūt papildu stimuliem, lai jauni cilvēki nebaidītos doties pieredzes un mācību apmaiņā.

„„Erasmus" nav tikai par informācijas un izglītības iegūšanu. Tas ir ļoti lielā mērā arī kultūru iepazīšanas un izzināšanas jautājums. Tas var arī mainīt jūsu dzīvesveidu šajā laikā. Jo tiek piedāvāts ļoti daudz. Piemēram, pierādījies, ka tiem jauniešiem, kas ierodas Rumānijā, uzskati par valsti mainās. Viņi pārvērtē stereotipus un savus aizspriedumus," atzīst Vēbere.

Dalībvalstis tiek aicinātas arī samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas var traucēt doties apmaiņas programmās.

„Erasmus" programma darbojas jau 26 gadus, šajā laikā tā ļāvusi iepazīties ar citām kultūrām vairākiem miljoniem jaunu cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti