Epidemiologs uzskata, ka šobrīd ir svarīgi ievērot ierobežojumu samērību, nevis ierobežot dažādu mājsaimniecību kontaktēšanos, kas vēlāk varētu nozīmēt strauju Covid-19 slimnieku hospitalizāciju, cilvēkiem pēc ilgāka laika atkal satiekoties. Tāpat Trojanskis akcentēja balstvakcīnas nozīmi turpmākajā cīņā ar Covid-19 izplatību.
Trojanska viedoklim piekrita ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, norādot, ka ļoti stingri ierobežojumi patlaban nebūtu efektīvi. Viņaprāt, drošības pasākumiem jābūt tādiem, lai visi cilvēki nesaslimtu uzreiz, bet gan tādiem, lai “saslimstības pieaugums būtu lēzenāks”.
Tāpat Dzalbs atklāja, ka nesenā straujā jaunatklāto Covid-19 inficēšanās gadījuma skaita pieauguma dēļ patlaban ģimenes ārstu praksēs pieprasījums pēc palīdzības ir lielāks, nekā tās spēj apkalpot, tādēļ ārsti mēģina sniegt palīdzību prioritārā kārtā tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
