Briģis vērtēja, ka pēdējās nedēļas laikā Eiropā nedaudz ir pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits, taču pieaugums esot neliels – par aptuveni 5%. "Pie zemas kopējās saslimstības šādi mazi pieaugumi par tendencēm vēl neliecina," paskaidroja profesors.
Epidemiologs norādīja, ka Covid-19 omikrona paveida lipīgums un straujā izplatība liecina par to, ka tas aizvien dominē, līdz ar to ir pamats cerēt, ka tuvākajā laikā mums nedraud "jaunas, lielas nepatikšanas". Tāpat viņš atzīmēja, ka vīruss jebkurā brīdī var mainīt savas īpašības, tāpēc nekādas garantijas nav iespējamas.
Latvijā Covid-19 gadījumu skaits iepriekšējā nedēļā sarucis par 11,7%, bet slimnīcās novērots 20,4% pieaugums.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bija jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsākās straujāks izplatības pieaugums. To saistīja ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību. Augusta beigās tika ziņots, ka Covid-19 saslimstības pacēlums ir pagājis gan Eiropā, gan Latvijā. Septembra vidū bija vērojams saslimstības pieaugums, bet oktobra vidū saslimstība atkal samazinājās.
