Sestdien zemeņu audzētāja Ludmila Guļevska balsot negāja. Apsolītās lielākās subsīdijas viņa tā arī nav sagaidījusi, un tā ir arī Latvijas eiroparlamentāriešu atbildība. Pircējs balso ar maku, un Ludmilas bez ķīmijas audzētās zemenes ir piecas un desmit reizes dārgākas nekā kaimiņienēm. Ludmila norāda - poļiem subsīdijas ir lielākas.
Pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Ludmila katru gadu uzcēla jaunu siltumnīcu. Kopš iestāšanās – vairs nevienu. Arī citus labumus, piemēram, atvērtās robežas viņu neiepriecina. Ludmilai salda ir tikai zemeņu smarža. Viss pārējais ir smags darbs un pārējo dalībvalstu zemnieku konkurence. Pagaidām viņa tiem zaudē. Tāpēc EP deputāti zaudēja viņas balsi.
Bet ne vienu vien balsi mūsu potenciālie eiroparlamentārieši zaudējuši tieši balsošanas sistēmas dēļ. Ļoti daudzi cilvēki, kas vēlēšanu dienā bija devušies vai nu atpūtā pie dabas vai arī kādās citās darīšanās, sociālajos tīklos ierakstījuši, ka ļoti labprāt būtu piedalījušies vēlēšanās, bet tas nebija iespējams piesaistes vienam konkrētam vēlēšanu iecirknim dēļ.
Vēlēšanu dienā žurnālists Kārlis Dagilis skaidri zināja, par kuriem kandidātiem gribētu atdot savu balsi, bet biļetens tā arī palika neaizpildīts. „Atliku, atliku, atliku, un tad draugam bija kāzas un ceremonija, un tad tajā pilsētas iecirknī, kurā biju pierakstīts, nevarēju vairs paspēt nobalsot. Bet bija viena pauze kāzām pa vidu, citā pilsētā, kur es varētu, bet es biju palaidis garām to pārreģistrēšanos. Un tagad mana balss ir kaut kur pazudusi, un es nejūtos pārāk labi. Parasti esmu ļoti aktīvs pilsonis, man visi zīmodziņi ir, un tagad pirmo reizi un tāda... riebīga sajūta,” saka Kārlis.
Dagilis ir Latvijas Radio jauniešu projekta vadītājs, un viņš uzsver – ja gados vecākiem cilvēkiem vēl saglabājusies pienākuma sajūta iet un balsot, jauniešiem tādas nav. Viņus jācenšas sasniegt tur, kur viņi uzturas visbiežāk – sociālajos tīklos, un jādod iespēja turpat internetā arī nobalsot. „Es domāju, ka šī būs laba mācība, tie 30% būs laba mācība gan CVK, gan vispār politiķiem, kā kaut kādā veidā sapurināt tos cilvēkus, un kā viņus padarīt aktīvākus,” norāda žurnālists.
