Entuziasti cer radīt alternatīvās enerģijas iekārtas

Zinātnieki un pētnieki nav vienoti par to, vai ir jāpievērš uzmanība katram brīvās enerģijas ierīču izgudrotājam. Centieni radīt ierīces ar alternatīvo enerģiju notiek jau gadsimtiem ilgi, bet tie ir neveiksmīgi. Taču elektroenerģijas pētnieki un entuziasti ir pārliecināti, ka reiz šādi ģeneratori tiks radīti. Pagaidām gan tam ir daudz šķēršļu.
*
Elektroenerģijas pētniecības entuziasts Andrejs Bērziņš ir pārliecināts, ka sabiedrība mūsdienās var ietaupīt un dzīvot ekoloģiskāk, izmantojot nelielus brīvās enerģijas ģeneratorus. Pēc Gruzijas izgudrotāja Tariela Kapanadzes izveidotās ierīces parauga radīta čemodāna apjoma ierīce var ražot jaudu, neizmantojot ārējus resursus. Ierīce varētu darboties aptuveni 20 - 30 gadus, un tās izmaksas būtu pusotrs tūkstotis latu vienai mājsaimniecībai.
Par Kapanadzes ierīci zinātnieki Latvijā pārsvarā nav dzirdējuši un noskaņoti skeptiski. Taču Bērziņš uzskata, ka gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā vajadzētu vairāk ieguldīt līdzekļus un izdomu nevis jau esošajos alternatīvās enerģijas veidos - vēja ģeneratoros un saules baterijās, bet attīstīt jaunu ģeneratoru pētniecību un izveidi.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks, inženierzinātņu doktors Jānis Voitkāns stāsta, ka par brīvās enerģijas ģeneratoriem zinātniskajā vidē runā jau kopš pagājušā gadsimta sākuma. Pirmie slavenākie pētnieki ir Tomass Morejs, radot ierīces ar radianto enerģiju jeb enerģiju no apkārtējās vides, kas ražo 50 kilovatu jaudu, kā arī Paula Baumana mašīna "Testatika", kuru daudzus gadus izmantoja kāda Šveices kristiešu kopiena. Savukārt slavenais izgudrotājs Nikola Tesla demonstrējis automašīnu ar elektrodzinēju. Tajā laikā šie izgudrojumi zinātnē tika noliegti, skaidroja doktors. Arī mūsdienās šos izgudrojumus neatbalsta, jo tas it kā ir pretrunā ar pašreizējiem zinātnes principiem.
Profesors uzskata, ka ģeneratori tiks izveidoti tuvāko piecu gadu laikā, taču, atsaucoties uz Bērziņa centieniem, viņš atzīst, ka jābūt reālistam, jo ģeneratoru radīt bez zinātniska pamatojuma nav vienkārši. Arī Universitātes Industriālās elektronikas un elektronikas institūta vadošais pētnieks Oskars Krievs uz entuziastu un izgudrotāju centieniem radīt brīvās enerģijas ierīces raugās ar skepsi.
Francijā Zinātņu akadēmijā jau pirms daudziem gadiem pasludināts, ka tā neizskata mūžīgo dzinēju un brīvās enerģijas projektus neskaitāmo neveiksmīgo centienu dēļ. Taču brīvās enerģijas pētnieki un ierīču izgudrotāji uzskata, ka iespēja un atbalsts ierīču radīšanai jādod.