„Šeit ir savākušies cilvēki, kas nodarbojas ar vēstures rekonstrukciju un kuriem vēsture interesē. Te ir cilvēki, kas šo tēmu ir pētījuši, un te ir atsevišķi cilvēki, kas ir savas jomas profesionāļi. Vienam interesē, piemēram, motocikli, citam ieroči, vienam kaujas taktika…” stāsta biedrības pārstāvis Normunds Jērums.
Tērvetes pilskalnā jau ceturto gadu pēc kārtas tiekas divi pretinieki- Sarkanā armija un Vācijas armija. Biedrība „Latviešu karavīrs” vēsturiskās cīņas rekonstruē visā Baltijā, ne tikai Tērvetē vien.
Mēs cenšamies parādīt cilvēkiem, kāds bija Otrais pasaules karš, jo mums ir regulāri pasākumi kā, piemēram, nacionālie partizāni - maijā, mums ir Ziemassvētku kaujas - regulārs pasākums, kas ir janvārī, kur mēs Ložmetējkalnā piedalāmies, tad mums ir viens pasākums veltīts Otrajam pasaules karam, tāpēc mēs to taisām Tērvetē. Savukārt, mums ir bijis arī 91. gada pasākums, kas bija šogad Cēsīs. Tāpēc, ja mūs uzaicina, mēs varam rekonstruēt jebkādas vēstures ainiņas no jebkura perioda,” skaidro Normunds Jērums.
Vēstures nozares darbinieku vidū šādas biedrības tiek uzskatītas par diezgan dārgu, bet tomēr patīkamu laika pavadīšanu. Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija atbalsta šāda veida vēstures rekonstruktorus un uzsver to lietderību sabiedrības izglītošanā:
„Šādas rekonstruktoru biedrības ir zināmas un izplatītas visā pasaulē. Un katra biedrība ir pievērsusies kādam noteiktam periodam, jo kopumā šī aizraušanās ir diezgan finansiāli dārga.”
Sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns norāda uz to, ka šāda veida biedrības ir privāta iniciatīva, tādēļ būtu jāsaprot, ka bieži vien rekonstrukciju laikā ne vienmēr būs pilnīgi neitrāla notikumu atveide.
„Sākums, un alfa un omega ir tāda, ka viņi paši to vēlas darīt. Bet tas, ko es redzu, ir tas, ka valsts un konkrētās institūcijas varētu un vajadzētu atbalstīt, it sevišķi reģionos, šādu biedrību iniciatīvas, aktivitātes, jo tas vienkārši paplašina Latvijas sabiedrības vēsturiskuma apziņu,” saka Kaprāns.
Savukārt jaunie biedrības „Latviešu karavīrs” biedri neslēpj prieku par iespēju nēsāt formastērpus un turēt rokās ieročus, kurus, iespējams, savās rokās turējuši viņu senči.
Kā smejas vīri: „arī rekonstrukciju laikā jāizmanto savi brīži atpūtai” - kamēr jaunie raujas kara laukā, vecie biedri, atlaidušies zālītē, grauž zāles stiebrus un priecājas par cilvēku pieplūdumu. Raimonds Valters jau vairāk nekā sešus gadus piedalās kauju imitācijās, tādēļ neslēpj pieredzi un vēlmi turpināt iesākto vēl ilgus, ilgus gadus:
„Patīkamākais ir tas gandarījums, kopības sajūta, ka mēs esam savākušies tādi vienādi domājoši. Un arī tas, ka varam parādīt un pastāstīt cilvēkiem par konkrētiem formastērpiem, ieročiem…”
Šogad aizrit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma. Pieminot šo nozīmīgo skaitli, biedrība „Latviešu karavīrs” sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rekonstruēs Pirmā pasaules kara notikumus Nāves salā 27. jūlijā.
