Ikdienā Engures novads ir salīdzinoši kluss, taču vasaras sezonā tas pārvēršas par sava veida kūrorta zonu, un pērn augustā iedzīvotāju skaits palielinājās trīsarpus reižu. Tas automātiski nozīmē arī lielāku patērētā ūdens daudzumu, slodzi attīrīšanas iekārtām un zemākas kvalitātes gala rezultātu.
"Nepilnīgi attīrīti notekūdeņi rada ietekmi gan uz virszemes ūdeņiem, piemēram, nonākot grāvjos un upēs un piesārņojot virszemes ūdeņus, vai nonākot gruntsūdeņos," skaidroja viens no projekta ''LIFE GoodWater IP'' vadītājiem Jānis Šīre.
Piemēram, ja kanalizācijas akas nav hermētiskas, tad daļa no piesārņojuma nonāk dzeramajā ūdenī. Šāda problēma novērojama privātmājās, vasarnīcās un atsevišķos kempingos.
"Kamēr mums garšas īpatnības vai krāsa, vai smarža nemainās, cilvēks to pat nepamana. Ja ilgstoši dzer ar nitrātiem piesātinātu ūdeni (tur koncentrācijām jābūt ļoti, ļoti lielām), tad var parādīties veselības problēmas. Bet Latvijā mums šobrīd nav nekur konstatētas tādas problēmas," teica Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projekta vadītāja Linda Fībinga.
Engurē centralizētajai notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmai pieslēgušies 45% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Pārējiem ir savas krājtvertnes un septiķi, turklāt, visticamāk, finansiālu iemeslu dēļ iedzīvotāji tās cenšas izvest pēc iespējas retāk. Taču gala rezultātā, nonākot attīrīšanas iekārtās, tās ir tik netīras un koncentrētas, ka rada problēmas attīrīšanas iekārtu bioloģijai.
"Viņi faktiski vairs nav sadzīves notekūdeņi, kur aptuveni tas ĶSP [ķīmiskais skābekļa patēriņš], kas ir viens no tādiem rādītājiem, kam būtu jābūt ap 700, tur jau nāk gandrīz rūpnieciskais notekūdens," klāstīja Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols.
Šai problēmai gan risinājumu radis projekts ''LIFE GoodWater IP''.
Pirmo reizi Latvijā tiek īstenots tik vērienīgs astoņus gadus ilgs projekts, kurā iesaistījušies 19 dažāda līmeņa partneri, sākot no biedrībām līdz ministrijām, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti Latvijā.
Tas sākās pērn, un šobrīd notiek pētījumu process. Turpmākajos gados tiks veikti arī vairāki tehniski risinājumi, kas ļaus pētīt, kā praktiski uzlabojas ūdens kvalitāte.
Engures novads norādīja, ka vērtīgi ir jau šobrīd iegūtie skaitļi. Kā piemēru Kalnozols minēja iegūto mājsaimniecību kanalizācijas nosēdaku kopējo reģistru: "Pēc kura, protams, lai cik sāpīgi tas nebūtu, perspektīvā noteikti būs jāstrādā pašvaldības policijai un jākontrolē, cik bieži un kā izved, bet es domāju, ka tas nebūs ātrāk kā pēc gada vai diviem. Jo, ja iedzīvotājs šo notekūdeni izvestu reizi ceturksnī, tad, protams, ka nebūtu problēmas attīrīšanas iekārtām strādāt."
Projektā uzlabotās Engures attīrīšanas iekārtas būs kā demonstrāciju vieta. Parastajiem iedzīvotājiem tā, visticamāk, neinteresēšot, bet būs noderīga citām, īpaši piekrastes pašvaldībām, kas vēlēsies jaunos testētos risinājumus ieviest pie sevis.
