Ēdināšana par 35% dārgāka
"Visrijīgākā mums ir sterilizācija un ventilācija," Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) medicīnas tehnoloģiju direktors Gints Cīrulis ved ekskursijā pa Latvijā lielākās slimnīcas stacionāru "Gaiļezers". Šoreiz ekskursijas apskates objekti izvēlēti visnotaļ interesanti – tās ir iekārtas un sistēmas, kas ir "visrijīgākās", proti, patērē visvairāk enerģijas. Tās īpaši šobrīd, kad slimnīcai no jauna noslēgti līgumi par elektrības piegādi par jaunām, krietni augstākām cenām, izmaksā īpaši dārgi.
Ļoti daudz elektrības patērē, piemēram, operācijas instrumentu mazgāšanas un sterilizēšanas iekārtas.
"Šeit tiek sagatavoti visi sterilie materiāli visām ķirurģiskajām operācijām un manipulācijām. Lielāko daļu ir automātiskās instrumentu mazgāšanas iekārtas. Mums tās ir sešas un katra no tām tērē 10–12 kilovatus stundā. Katra no tām. Šī ir pat mazākā patēriņa ziņā šajā nodaļā. Ir vēl sterilizācijas iekārtas, kurās mēs to visu pēc tam apstrādājam. Un tur iekārtas pašas ir diezgan jaudīgas. Viena iekārta ir 60–64 kilovati jaudīga un stundā patērē vidēji 12–16 kilovatus, un tādas mums ir četras. Un patiesībā šī nodaļa strādā 24/7 režīmā, un, ja gada laikā sakaita, tad ir iespaidīgi skaitļi kilovatos," stāsta Cīrulis.
Šīs iekārtas ir slimnīcas darba pamatā, jo bez tām nav iespējams nodrošināt operācijas, un arī samazināt iekārtu izmantošanas jaudu nav iespējams. Šī nodaļa iekārtota 2004. gadā un, kā stāsta slimnīcas medicīnas tehnoloģiju direktors Cīrulis, tolaik vēl nebija tik populāri domāt par energījas taupīšanu, tādēļ, piemēram, siltums, kas rodas mazgāšanas un sterilizēšanas procesā, šobrīd nonāk kanalizācijā. Taču nākotnē, iegādājoties jaunās iekārtas, šis jautājums tiks risināts.
Otrs elektrību visvairāk patērējošais bloks ir diagnostikas iekārtas – datortomografi, rentgena iekārtas un īpaši magnētiskās rezonanses ierīces, kas darbības laikā var patērēt līdz pat 25 kilovatiem stundā. Un vēl īpaši izceļama ir milzīga telpa slimnīcas pagrabā – visa pilna ar dažāda izmēra un izskata polsterētām caurulēm. Tā ir ventilācijas sistēma, kas atrodas zem operāciju blokiem.
"Var redzēt – viss pagrabs ir pilns ar ventilācijas sistēmām, ventilācijas caurulēm. Un tas ir vajadzīgs, lai mēs operāciju zālē nodrošinātu ļoti augstas tīrības gaisu ļoti lielā daudzumā, jo, ja mājās, dzīvoklī mums gaiss apmainās vai nu vai divas reizes stundā, tad šeit mēs apmainām gaisu 15 līdz 20 reizes stundā. Un tas viss, protams, ir ļoti liels gaisa daudzums, un tas ir jāsasilda, jāsamitrina. Vai attiecīgi vasarā – jādzesē. Un tas patērē ļoti lielus energoresursus. Mums ir 22 operāciju zāles šajā stacionārā "Gaiļezers", un uz katrām divām operāciju zālēm mums ir viens ventagregāts. Un ventagregāti ir ļoti lieli un jaudīgi," saka Cīrulis.
Tāpat milzum daudz enerģijas patērē intensīvās terapijas pacienti. Atkarībā no tā, cik daudz dažādu dzīvību uzturošu iekārtu piesaistītas vienam cilvēkam, patēriņš ir dažāds, taču katra no slimnīcas teju 100 intensīvās terapijas gultām patērē vidēji 3 kilovatus stundā.
RAKUS medicīnas tehnoloģiju direktors Cīrulis katru intensīvās terapijas gultu salīdzina ar elektrisko tējkannu, kas ieslēgta nepārtraukti darbojas visu dienu.
Un šis viss jau agrāk nav maksājis maz, taču šobrīd, kad Austrumu slimnīcai beigušies iepriekšējie līgumi par elektrību un gāzi, un noslēgti jauni – ietekme ir milzīga, stāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
"Otrajam pusgadam – mēs esam šobrīd aprēķinājuši – tie būs papildus 3,2 miljoni eiro tikai uz gāzi, elektrību un siltumu. Nu, ja cenas saglabājas tādā līmenī, kā tās ir nofiksētas šobrīd, arī nākamajā gadā, tad ietekme ir jau 6,5 miljoni eiro. Un skaidrs, ka slimnīcai nav tādu iekšējo rezervju, lai sadārdzinājumus nosegtu. Nu, ko tas nozīmē slimnīcā – ja nekas nemainās no valsts puses un nav nekāds sniegts atbalsts arī slimnīcām šo pieaugušo izmaksu segšanā, tad pilnīgi noteikti mēs strādāsim ar zaudējumiem; un ko tas tālāk nozīmē – mēs atkal nespēsim atjaunot savus pamatlīdzekļus, savas iekārtas un veikt to, kas normālā situācijā jādara," norāda Paeglītis.
Viņš uzsver, ka līdz ar energoresursu cenu kāpumu pieaug arī izdevumi par precēm un pakalpojumiem, kurus ietekmē enerģijas cenu pieaugums. Piemēram, ēdināšanai kopš 1. augusta noslēgts jauns līgums, kas slimnīcai izmaksā par 35% dārgāk. Tāpat medicīnas preču piegādātāji teju katru dienu ziņo par kādu preču cenu celšanu, un jaunajos medicīnas preču iepirkumos cenu līmenis ir par 10–20% lielāks.
Gatavojas vērsties valdībā
Tikmēr Ekonomikas ministrijā (EM) skaidro – šobrīd domāts par atbalstu mājsaimniecībām, taču atbalsta mehānismu citām mērķa grupām, tostarp slimnīcām, pagaidām neesot. Savukārt Veselības ministrija (VM) solās atbalstu rast. Tās valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins skaidro – šobrīd tiek iegūta informācija no slimnīcām, lai saprastu situāciju katrā ārstniecības iestādē.
Tālāk jau ar konkrētiem skaitļiem un aprēķiniem ministrija gatavojas vērties pie kolēģiem valdībā, lai meklētu risinājumu, kas neietekmētu slimnīcu darbību.
"Uz augusta otro pusi vai septembra sākumu gatavojam informatīvo ziņojumu, un tad diskutēsim par to, kuru variantu mēs piedāvāsim valdībai, jo valdībai ir iespējams piedāvāt variantu, ka valdība atttiecīgo starpību sedz. Nu vismaz kādā apjomā. Nezinu, vai uzreiz mums varētu piešķirt kādu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Protams, no administratīvā viedokļa mums būtu interese, ja mēs varētu noslēgt [vienošanos] uz priekšu uzreiz – lai mums piešķir papildu finanšu līdzekļus, ar ko mēs varam rīkoties, bet, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar Covid-19 izdevumiem, kad mums izdevumus atlīdzināja tikai par faktiski veiktajiem izdevumiem, tad šeit rēķināmies, ka šis būs pēc līdzīgas shēmas," saka VM pārstāvis.
Arī citas slimnīcas cer uz atbalstu
Līdzīgi kā RAKUS, arī citās uzrunātajās lielajās ārstniecības iestādēs Rīgā un Daugavpilī atzīst – bez atbalsta no valsts, visticamāk, pašiem pārdzīvot izmaksu lēcienu, neizdosies. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā atzīst – šobrīd slimnīcā vēl rēķinus kārto pēc vecajiem līgumiem, tādēļ tik smagi sadārdzinājumu neizjūt, taču jau tagad ir skaidrs – gada otrajā pusē slimnīcai neizdosies izvairīties no energo krīzes sekām.
Stradiņa slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš uzsver – aug ne tikai gāzes un elektrības, bet arī ūdens un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, savukārt tas ceļ cenu visiem pārējiem pakalpojumiem. Muciņš prognozē, ka šajā gadā elektrības, gāzes, kanalizācijas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas no slimnīcas budžeta prasīs papildus aptuveni 1,3 miljonus eiro.
"Mēs bijām plānojuši tātad 2022. gada budžetā, ka mums būs šīm pozīcijām 2,9 miljoni izdevumi, bet faktiski būs 4,2. Tātad viena trešdaļa.
Protams, tiešus solījumus mēs neesam saņēmuši; mēs esam saņēmuši [ziņu], ka situācija tiks skatīta, monitorēta iespēju robežās un tā tālāk.
Protams, ja nekas cits neatliks, tad slimnīcai būs jāsedz, ja mums nekompensēs šo tarifu peaugumu, tad slimnīcai būs jāatrod iespējas. Protams, tas ir saistīts ar pacientu ārstēšanu, jo slimnīcas finanšu situācija vienmēr ir bijusi izaicinoša un arī šobrī pacientu skaits ir augsts, bet mēs, protams, ceram uz sarunām ar Nacionālo veselības dienestu par attiecīgo izmaksu pieauguma kompensāciju," klāsta Muciņš.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekle Iluta Riekstiņa skaidro – jau 2021. gadā slimnīca juta energoizmaksu pieaugumu, taču tad gada laikā par šiem pakalpojumiem slimnīca šķīrās no 1,4 miljoniem eiro. Taču šogad situācija jau vērtējama kā kritiska.
"2022. gadā, es teiktu tā – mēs esam pārsnieguši visus, visneiedomājamākos sadārdzinājumus. Nu šī brīža prognozes mums rāda, ka BKUS izmaksas veidos pat 2,7 miljonus eiro. Protams, tas ir milzīgs sadārdzinājums, un BKUS, protams, netiks galā pati saviem spēkiem. Tāpat kā pārējās slimnīcās, arī BKUS ļoti lielu apjomu rada šīs daudzās ēkas, platības, elektrības patēriņi, bet milzīgs ir arī apjoms par medicīnas iekārtām un aprīkojumu, jo jauno medicīnas iekārtu patēriņš ir milzīgs," atzīst Riekstiņa.
Savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā jau aktīvi mēģina ietaupīt. Piemēram, pārtikā, kuras izmaksas augušas ļoti ievērojami, gaļai nelielos apjomos pievieno soju.
Šādi un vēl citi risinājumi ļāvuši kaut nedaudz amortizēt milzīgos izdevumu kāpumus, taču ir lietas, uz kurām ieekonomēt nekā nebūs iespējams, un arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs ļoti cer uz iespējamu valsts atbalstu.
"Pagaidām tas, kas mani ļoti biedē, tas ir elektrības rēķini. Un nezināmais attiecībā uz rudeni. Pagaidām pa mūsu kabatu izteikti "sit" tieši elektroenerģijas patēriņš, jo, ja mēs salīdzinām ar pagājušo gadu vai aizpagājušo gadu – mums elektrības rēķini no 20–25 tūkstošiem pieauga līdz 70–75 tūkstošiem eiro. Pats galvenais ir tas, ka mēs saprotam, ka dikti neko ierobežot vai samazināt mēs nevaram. Kopumā mēs maksājam ap 130–135 tūkstošiem ik mēnesi. Un, ja mēs skatāmies uz iepriekšējo gadu – tie bija 53–55 [tūkstoši eiro mēnesī]," norāda Semjonovs.
Skaidrs, ka slimnīcām enerģijas izmaksu pieaugums ļoti nopietni "sitīs pa kabatu", kas notiek jau šobrīd. Visās ārstniecības iestādēs gaida kādas ziņas par iespējamo atbastu, jo pretējā gadījumā lielie maksājumi būs jāveic no saviem līdzekļiem. Savukārt tas var novest pie attīstības kavēšanās, kas jau tiešā veidā var ietekmēt valsts iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāti. Tajā pašā laikā visās slimnīcās sola – lai arī cik slikta būs situācija, tiks meklētas vēl daudzas pozīcijas, uz kurām iespējams ieekonomēt, pirms ķerties pie kādu pakalpojumu pieejamības mazināšanas.
