De Facto

Lattelekom pērk Pirmo Baltijas kanālu?

De Facto

Gatavo monopolu atkritumu šķirošanā

ENAP atkārtoti būs jāvērtē Kargina un Krasvicka kriminālprocess

ENAP būs atkārtoti jāvērtē Kargina un Krasvicka kriminālprocess

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) atkārtoti būs jāvērtē kriminālprocess, kurš sākts pirms vairāk nekā diviem gadiem saistībā ar aizdomām, ka bijušie “Parex” bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis centušies izvairīties no tiesas lēmuma izpildes.

Jūlijā šo kriminālprocesu ENAP izbeidza noilguma dēļ, taču, kā “De facto” apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, ar lietu uzraugošā prokurora lēmumu pirmstiesas izmeklēšana atjaunota. “Prokuratūra šo pirmstiesas kriminālprocesu atjaunoja, jo ir atklāti jauni apstākļi, kas procesa virzītājam konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdī nebija zināmi. Šobrīd prokuratūra procesu nosūtījusi ENAP pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai,” sacīja Šēnberga. Šī jau būs trešā reize, kad ENAP konkrētais process jāvērtē no jauna.

Kas ir šie jaunatklātie apstākļi, prokuratūra neatklāj. Tādi nav zināmi arī atsevišķiem procesa dalībniekiem.

„De facto” rīcībā esošā informācija liek pieļaut, ka iespējams procesa atjaunošanu nejauši sekmējusi kāda Kargina dēla Rema rīcība. Proti, savulaik bankai viņš iesniedzis pavisam ar citu datumu datētu dāvinājuma līgumu, proti, 2011.gada 1.oktobrī noslēgtu, kas nozīmē, ka noilgums vēl šajā gadījumā nav iestājies. Tiesa, jau tagad iespējams prognozēt, ka atjaunoto kriminālprocesu jau pavisam drīz – pēc nepilna mēneša - atkal varēs izbeigt, un atkal noilguma dēļ.

Ekonomikas policijas priekšnieks Gatis Gudermanis šobrīd atturas vērtēt, vai šāds iznākums lietai gaidāms. Iepriekš policija apgalvoja, ka izmeklēšana esot veikta bez “neattaisnotas novilcināšanas” un no procesa virzītāja esot izrādīta “pietiekama iniciatīva”.

“Rezultāts arī ir lietas izbeigšana, un tas apstiprina to faktu, ka vai nu nav bijis noziedzīga notikuma vai nav bijis sastāva, ko mēs nevaram vērtēt absolūti negatīvi, tas tikai apstiprina to, ka nav nozieguma,” raidījumam sacīja Gudermanis.

Kā vēsta “De facto”, iespējamais eksbaņķieru pārkāpums saistītas ar centieniem pasargāt savus miljonu vērtos noguldījumus bijušajā “Parex” bankā no tiesu izpildītāja. Visa „Parex” bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka manta, skaidrā nauda un maksājumi, kas pienākas no trešajām personām ir apķīlāta. Tostarp tiesu izpildītāju kontā nonāk arī miljonus vērtie procentu maksājumi par eksbaņķieriem piederošajiem bankā izvietotajiem noguldījumiem. Tā pirms trim gadiem lēma Rīgas apgabaltiesa.

Neilgi pēc tam gan Kargins, gan Krasovickis savus noguldījumus atsavināja. Kargins daļu cedēja Maskavā reģistrētam uzņēmumam „Olimpija” un vēl vienu noguldījumu uzdāvināja savam dēlam Remam. Līdzīgi arī Krasovickis tiesības uz bankā izvietoto noguldījumu uzdāvināja dēlam Georgijam. Banka šādu eksbaņķieru rīcību tulkoja kā mēģinājumu pasargāt savu noguldījumu procentu maksājumus no nonākšanas tiesu izpildītāju kontā un vērsās policijā. Tā 2011.gada 1.augustā sāka kriminālprocesu aizdomās par mēģinājumu izvairīties no tiesas lēmuma izpildes.

Kā secināms no „De facto” rīcībā esošā lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu - sākotnēji Kargins un Krasovickis atteikušies sniegt liecības, vēlāk gan domas mainījuši un šā gada martā izmeklētājam iesnieguši pašrocīgi rakstītas liecības, kurās apgalvoja, ka doma slēgt dāvinājuma un cesijas līgumus esot bijusi krietni senāka un neesot saistīta ar apķīlājumu.

“Noslēdzot cesijas un dāvinājuma līgumus, mērķis neesot bijis noguldījuma procentu atgūšana, bet gan subordinētā kapitāla atgūšana, kā arī, lai izvairītos no subordinētā kapitāla iespējamās apķīlāšanas kaut kad nākotnē, no kā izriet, ka nodarījumā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmes,” teikts ENAP izmeklētāja I.Mūrnieka lēmumā par procesa izbeigšanu.

Rezultātā lietu martā arī izbeidza. Tiesa, jau visai drīz izmeklēšanu atkal nācās atsākt. Lietu uzraugošā prokurore kriminālprocesu maijā atjaunoja, turklāt norādot uz virkni lietu, kuras izmeklētājam būtu jānoskaidro – papildus jānopratina abi baņķieri, gan arī viņu juristi, lai saprastu, kāds tieši un kad radās viņu nolūks noguldījumus atdāvināt.

Saņēmis baņķieru advokāta atteikumu, izmeklētājs gan galvu daudz nelauzīja, jo atklājusies kāda būtiska nianse – dāvinājuma un cesijas līgumi noslēgti pirms vairāk nekā diviem gadiem – tātad lietā iestājies noilgums.

ENAP iepriekš apgalvoja, ka procesā izmeklēšana veikta rūpīgi un tik daudz laika prasījusi, jo apstākļu noskaidrošana esot sarežģīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti