Iebraukšanas maksu sastrēgumstundās pilsētas topošajā zemu emisiju zonā varētu noteikt, lai nodrošinātu tīrāku gaisu un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu, atzīmēja Andersone.
"Mums jāskatās uz tādu kopumā ikdienas paradumu maiņu. Un to, kā mēs katrs individuāli pārvietojamies," teica Andersone.
Paredzēts, ka zemo emisiju zona varētu būt viss vēsturiskais centrs starp dzelzceļa loku un Daugavu, kur patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības noteiktās normas.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments trešdien rīko sanāksmi, lai sniegtu plašāku informāciju par projektu zemo emisiju zonas ieviešanai galvaspilsētā. Projektu sāks īstenot nākamgad un ieviesīs pakāpeniski līdz 2027. gadam. Sākotnēji sešu mēnešu ilgā pētījumā vērtēs, kā ierobežot emisijas galvaspilsētā un kā ierobežot automobiļu plūsmu šajā zonā.
Zemo emisiju zonā automašīnu plūsma varētu mazināties par 20%, norādīja Andersone, skaidrojot, ka tas būs ieguvums gan autovadītājiem, samazinoties sastrēgumiem, gan gājējiem – elpojot svaigāku gaisu.
Tās nebūtu vienas izmaiņas, bet izmaiņu kopums. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā arī spriests par mobilitātes punktiem pie dzelzceļu stacijām un metro busu.
Iebraukšanas maksas neatbalsta Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Nacionālā apvienība.
"Es zinu, ka ir izstrādāts rīcības plāns Rīgas areāla mobilitātei. Tur ir precīzi skaidras lietas jau sen identificētas, jau konkrētas lietas, kas būtu jāīsteno.
Latvijas Reģionu apvienība un es kā Rīgas vicemērs neatbalstu šobrīd no mūsu puses maksas ieviešanu Rīgas centrā vai citus pasākumus.
Diez vai cilvēki speciāli braukā pa centru bez īpaša iemesla," stāstīja LRA pārstāvošais Edvards Smiltēns.
Vairākās valstīs ir iebraukšanas maksa sastrēgumu laikā
Līdzīgas zemu emisiju zonas noteiktas vairākās Eiropas pilsētās. Piemēram, Londonā, Parīzē un Berlīnē. Zviedrijā strādājošs latvietis Gatis pastāstīja, ka, Gēteborgu nav iespējams šķērsot, nemaksājot sastrēguma nodevu.
"Cena mainās attiecīgi no mašīnu skaita uz ceļa.
Attiecīgi ap pulksten sešiem, septiņiem vairums cilvēku dodas uz darbu, jāmaksā vairāk nekā desmitos. Pilsētai nevar izbraukt cauri, neizbraucot cauri vārtiem. Attiecīgi vārti automātiski piefiksē mašīnas numuru, un tu tiec reģistrēts viņu sistēmā. Nav iespēja apmest riņķī. Ja tu brauc, atrodies uz šīs šosejas, tad tu vienkārši zini, cik tu maksāsi. Nav iespējas nemaksāt," stāstīja Gatis.
Ikdienā braucot uz darbu, Zviedrijā sastrēguma nodevā tiekot samaksāti no 80 līdz 90 eiro.
Ko domā iedzīvotāji?
Latvijas Televīzijas uzrunātie autovadītāji gan uzskata, ka iebraukšanas maksai grūti redzēt pamatojumu, tomēr, ja tāda būtu – no Rīgas centra izvairītos.
Kāds taksometra šoferis norādīja: "Sastrēgumu laikā visos centros, visās pilsētās, visā pasaulē ir sastrēgumi. Rīgā, es domāju, vajag vēl vienu tiltu. To vajag. Vanšu tiltu sastrēgumu laikā tiešām grūti šķērsot."
Bet Valda sacīja: "Ja būs vietas, kur šīs automašīnas novietot pirms Rīgas vai Pierīgā, varbūt. Droši vien tas būs sarežģīti."
"Ja pēdējo gadu izlaidumu automašīnas atbilst likumdošanai, tad neko nevajag maksāt. Es domāju, ka Rīgas dome grib savākt tikai vairāk naudu," pauda Ludmila.
Bet Marta piebilda: "Es pati dzīvoju Mārupē, sanāk, ka man būtu ļoti neizdevīgi. Visi cilvēki jau caur sevi laiž, caur savu prizmu. Tad man būtu jādomā, kā es [rīkotos]."
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā skaidroja, ka uzņēmums “PricewaterhouseCoopers” veiks pētījumus un izstrādās potenciālos scenārijus, kurus vēlāk nodos sabiedriskajai apspriešanai. Pašlaik neesot zināms, vai tiešām maksas iebraukšana ir piemērots risinājums. Pētījuma izmaksas būšot aptuveni 400 tūkstoši eiro.
