Emigrējušo latviešu bērni dzimto valodu svešzemē pamazām aizmirst

Īrijā un Lielbritānijā dzīvojošo latviešu bērni ikdienā samēra maz izmanto latviešu valodu, tās vietā dodot priekšroku angļu valodai. Tas secināts Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veiktajā Īrijā dzīvojošo latviešu aptaujā operācijā "I'm Latvian" jeb tulkojumā no angļu valodas “Es esmu latvietis.” 

Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijas "Es esmu latvietis" uzdevums bija skaidrot Latvijas valsts mērķus attiecībā uz latviešu diasporu ārzemēs, finansiālo devumu, lai latviešu bērni svešumā neaizmirstu latviešu valodu, kā arī faktisko situāciju ar latviešu valodas zināšanām jaunās paaudzes vidū.

Tālab "Aizliegtais paņēmiens" devās gan uz Īriju, gan arī uz Lielbritāniju, viesojoties arī nometnē "3x3", kurā pulcējas Īrijas latviešu jaunieši. Tāpat latviešu ģimenes uzrunātas, izmantojot "Skype", par valodas lietošanu jautājot gan vecākiem, gan arī pašiem bērniem.

No šīs aptaujas kopumā secināms, ka daļa latviešu ģimeņu cenšas dzimto valodu lietot vismaz mājās, bet ārpus tās saziņa pamatā notiek angļu mēlē.

Skolā un deju kolektīvā – angļu mēlē

Viena no "Aizliegtā paņēmiena" uzrunātajām ģimenēm ir Līgas Ēķes saime, kura uz dzīvi Īrijā pārcēlās pirms pieciem gadiem. Tolaik meitai Samantai bija pieci gadi, bet dēlam Kristiānam – gads un četri mēneši.

"Mājās [mēs runājam] latviski, jā, jā, jā," raidījumā stāsta Līga Ēķe. "Nu, Samanta māk arī latviski gan lasīt, gan rakstīt, nu, protams, garumzīmes, mīkstinājuma zīmes viņai tur tā, bet lasīt, jā, viņa māk. Viņa tieši pabeidza Latvijā bērnudārzu, kad mēs braucām uz Īriju."

Viņa atklāj, ka bērni viens ar otru runā angliski. "Savā starpā bērni angliski runā, un vispār visi latviešu bērni..." zina sacīt Līga Ēķe.

Piemēram, arī latviešu bērnu deju kolektīvā, kurā Līgas  vecākā atvase iet ceturto gadu, pilnīgi visi bērni sarunājas angliski.

Vaicāta, vai bērni iet arī latviešu skolā, Līga atzīst: "Nu nē, mēs neejam, tāpēc, ka tā ir sestdienās. Es pārsvarā sestdienās strādāju, un tad vīrs tepat mājās, viņš garāžā ņemas, burtiski neiznāk laiks īstenībā."

Desmitgadīgā Samanta atzina, ka viņai ir latviešu draugi, arī dejošanā, bet ne skolā. "Mums bija, bet viņi aizbrauca prom uz Latviju," saka meitene. Viņa atklāj, ka nedaudz prot lasīt latviešu valodā. "Es pati neko viņai pat mācījusi neesmu, tik, cik viņa dārziņā iemācījās, tas ir piecus gadus atpakaļ, tik viņa pati arī.. Tādā ziņā baigais malacis," piebilst meitenes mamma.

Samanta atzīst, ka, atnākot no skolas, mājās viņa grib sākt runāt angliski. "Bet tad es atceros, ka viss jārunā pa latviski," atzīst meitene.

Tikmēr mamma Līga stāsta, ka cenšas bērniem lasīt priekšā grāmatas latviešu valodā, lai gan pēdējā laikā to dara mazāk. "Es gribētu, jā, lai mani bērni māk latviski, jo tomēr tas..." nosaka Līga Ēķe.

Mājās gan latviski, gan angliski

Lielbritānijā deviņus gadus dzīvojošās Daces un Jura Sopeginu ģimenē aug trīs dēli - desmitgadīgais Mārcis, četrgadīgais Daniels un vienu gadu vecais Ričards. Ģimenē ikdienā viens ar otru runā gan latviski, gan angliski, stāsta desmitgadīgais Mārcis, atzīstot –  sazināties angliski ir vieglāk.

Mārča mamma Dace gan norāda, ka mājās cenšas runāt tikai latviski. "Brīžiem vecākajam dēlam [Mārcim], lai viņš labāk saprastu, ko es no viņa gribu vai ko viņam liek izdarīt, tad nākas pateikt arī angliski, jo savādāk viņam vārdu trūkums, vienkārši [latvisko vārdu krājums] nav tik liels. Angliski viņam perfekti."

Jautāta, kāpēc, viņasprāt, angļu valodu vajag vairāk nekā latviešu, Dace atbild: "Tāpēc, ka mēs šeit dzīvojam Anglijā un to latviešu valodu mēs pārsvarā tikai mājās pielietojam.

Nekur ārpus mājas viņa praktiski nav nepieciešama. Tikai, lai ar Latvijas radiem sazinātos un parunātos."

Dace Sopegina ir pārliecināta, ka viņa neaizmirsīs latviešu valodu. "Tas jau skaidrs. (..) Bet nu, uz ielas izejot, arī savā starpā pārsvarā runājam angliski. (..) Tā vieglāk," uzskata sieviete.

"Es labāk runāju angliski [uz ielas], jo tomēr uzskatu, ka es šeit esmu atbraukusi citā valstī, šeit dzīvoju un man ir jāprot  tā valoda, kurā es valstī dzīvoju.

Es ar bērniem runāju angliski un visi cenšamies. Un, ja latviski, tad tā klusāk kaut ko, lai neskan pa visu ielu," noteica sieviete.

Sieviete atzīst arī, ka neliek saviem bērniem lasīt grāmatas latviešu valodā. "Vecākais dēls palasīja kādu laiku, bet viņam apnika. Viņam angliski iet vieglāk un…" atzina Dace Sopegina.

Viņas dzīvesbiedrs Juris Sopegins gan norādīja, ka katram latviešu bērnam, lai kur viņš arī dzīvo, ir jāmāk runāt latviski. 

"Mums atnāca bērniem viens draugs. Es viņam prasu, kā tev iet? Viņš neko, viņš stāv un nesaprot. (..)

Es viņam saku – tu esi latvietis? Jā. Kāpēc tad nerunā? Neatbild, stāv klusu. Tas jau no vienas puses drusku par traku," uzskata Juris Sopegins.

Vairāk emigrējušo latviešu pieredzes stāstus raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Es esmu latvietis" skatieties pirmdienas, 14.marta, vakarā plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā un interneta tiešraidē www.replay.lsm.lv. Raidījumā arī analizēs Latvijas valsts īstenoto politiku un finansiālo devumu, lai latviešu bērni svešumā neaizmirstu un mācītos latviešu valodu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti