Aptauja liecina, ka vidēji Latvijā vēlas atgriezties ap 20%-30% ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo. Taču pirmspensijas vecuma cilvēku grupā šis rādītājs ir krietni augstāks – 70% no aptaujātajiem aizbraukušajiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem vēlas atgriezties Latvijā.
"Otra grupa ir ģimenes ar maziem bērniem, kuri pieņem lēmumu par to, kurā valstī, kurā valodas vidē, kurā kulturvidē viņu bērni skolosies un augs. Domāju, ka ikviena cilvēka atgriešanās Latvijā ir svarīga.
Šīs grupas ir tās, kuras ir visvieglāk uzrunāt, šīs grupas ir tās, ar kurām varētu veiksmīgāk strādāt," teica Pinto.
Pinto skaidroja – problēmas, ar kurām saskaras, atgriežoties Latvijā, bieži vien ir tādas, par kurām ikdienā neviens neaizdomājas.
Tāpēc topošajam diasporas likumam vajadzētu paredzēt nevis atbalstu un labumus, bet risināt problēmas, kas traucē pieņemt lēmumu atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Ja jaunais diasporas likums tiks izstrādāts bez praktiska satura, tad ar to notiks tas pats, kas notika ar reemigrācijas plānu – tas vienkārši pazudīs, vērtēja Pinto.
Viņa norādīja, ka likumam ir jāveicina Latvijas sabiedrības saliedētība pāri robežām un paaudzēm. Likuma radīšanas procesā ir svarīgi paturēt prātā tā mērķi – stiprināt Latviju, pilsoņu kopumu un latvisko identitāti.
Aptauja veikta laikposmā no 2017. gada 28. decembra līdz 2018. gada 3. janvārim sociālajos tīklos. Tajā piedalījās 110 respondenti no Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Islandes un Austrālijas.
Respondentu vidējais vecums ir 49,8 gadi, un starp tiem ir 28% vīriešu un 72% sieviešu. Aptauja uzrāda, ka 70,9% apsver iespēju pensijas vecumā atgriezties Latvijā.
