Elmārs, kurš Embūtē dzīvo 91 gadu un šeit savulaik strādājis par mežzini, atceras, ka agrāk ciema centrā bijuši veikali, baznīca, muižas, kultūras nams, pasts un ambulance. Tagad caur Embūti satiksmes autobuss nekursē, līdz tuvākajai pieturai Elmāram jāmēro trīs kilometri. Tuvākais veikals atrodas sešu kilometru attālumā.
Embūtes ciems krīzi piedzīvojis pēc kolhozu likvidēšanas. Vēl pirms pāris gadiem ciemam draudēja pilnīgs krahs.
"Vēsturiski Embūtes pagasts sastāvējis no vairākiem ciemiem - Dinsdurbes, Embūtes, Vībiņu, Dēseles un Bakūzes ciems. Uz šo brīdi Embūtē ir deklarēti 366 iedzīvotāji, un pārsvara visi dzīvo Vībiņu ciemā. Pārējie ciemi ir oficiāli likvidēti uz šo brīdi," stāstīja Vaiņodes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Jurjevs.
Lai neļautu Embūtei pavisam nogrimt aizmirstībā, pašvaldība meklēja izeju. Un ciema eksistenci izglāba Indulis un Ārija, proti, vietas, kas saistās ar šiem leģendām apvītajiem personāžiem.
"Šis ir ozols, kur satiekas kuršu virsaitis [Indulis] un vācu komtura meita Ārija un iemīlas kaujas laukā. Kad viņš noņem Ārijai bruņucepuri, viņš ierauga, ka tā ir daiļava. Un tas mīlas uzplaukums, kas notiek tai brīdī, tas arī viņus vieno," stāsta Embūtes Tūrisma informācijas centra vadītāja Dina Ziemele, izrādot teiksmām apvītos Induļa un Ārijas ozolus.
Tā nu Embūtes ciemam izkulties no krīzes palīdzēja tūristi, kas vēlas apskatīt leģendām apvīto kuršu pilskalnu un citus vēsturiskos objektus,
iegādāties suvenīrus, rīkot kāzas un balles, izmantojot arī iespēju nakšņot Tūrisma informācijas centra telpās, kas reiz bija muiža.
"Mēs domājam, kā attīstīt šo ciemu. Tā kā šajā ciemā atrodas arī dabas parks "Embūte", mēs domājam, kā attīstīt tūrismu. Radās iespēja ar Eiropas finansējumu izveidot tūrisma informācijas centru, attīstīt takas dabas parkā, torņus, laipas. Gribu teikt, ka uz doto brīdi mums tūrisms ir attīstījies ļoti labs," spriež Jurjevs.
Tādējādi tūristi finansiāli neļauj nogrimt Embūtei. Leģendām apvīto vietu gadā apmeklējot aptuveni 2000 viesu, kas arī uztur dzīvību ciemā.